Ārpolitikas redaktors — Raksta par Eiropu, drošību un to, kā pasaules notikumi nonāk līdz Latvijai.
Sestdien visā Francijā skolēni, arodbiedrības un «dzelteno vestu» kustība protestē pret augstajām cenām un sabiedrisko pakalpojumu pasliktināšanos. Līdz pusdienlaikam aizturēti 166 cilvēki.
Prezidents Šavkats Mirzijojevs piektdien Taškentā paziņoja par sešu enerģētikas projektu līgumiem 4,7 miljardu dolāru vērtībā un atklāja, ka valsts plāno arī otro un trešo atomelektrostaciju.
Naktī uz sestdienu Krievija ar 332 droniem un ballistiskajām raķetēm uzbruka Ukrainas elektroenerģijas ražošanas un pārvades objektiem. Smagākie atslēgumi ir Luckā, Rivnē, Žitomirā un Vinnicā, un Zelenskis to sauc par vienu no lielākajiem triecieniem enerģētikai.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pirms bioloģiskās daudzveidības konferences COP17 Armēnijā aicināja valdības izbeigt fosilā kurināmā subsīdijas un pārvirzīt naudu dabas aizsardzībai, jo 2030. gada mērķi netiek sasniegti.
Džakartas biržas galvenais indekss piektdien zaudēja 11,57 %, kad indeksu sastādītājs MSCI paziņoja, ka apsver Indonēziju izslēgt no attīstības tirgu grupas un pārcelt to atsevišķā tirgus kategorijā.
Irānas Islāma revolūcijas gvardes flote apgalvo, ka Hormuza šaurumā pēc sprādziena deg tankkuģis ar vairāk nekā diviem miljoniem barelu jēlnaftas. Neatkarīgi apstiprinājumi pagaidām nav pieejami, bet pie Saūda Arābijas krasta piektdien uzbrukts vēl diviem tankkuģiem.
Piektdienas vakarā divas raķetes nokrita Jemenas Adēnas starptautiskās lidostas teritorijā, kamēr uz Kairu gatavojās izlidot Yemenia lidmašīna. Cietušo nav, bet tas jau ir otrais uzbrukums lidostai mazāk nekā nedēļas laikā.
ANO Drošības padomes sestajā neoficiālajā balsojumā par nākamo ģenerālsekretāru vadībā palika Kostarikas pārstāve Rebeka Grinspana, taču pret katru kandidātu iebilda vismaz divas pastāvīgās dalībvalstis.
Vatikāna aģentūras Fides jaunākajā pārskatā Āfrikā uzskaitīti 288,31 miljons katoļu, bet Eiropā 287,24 miljoni. Pasaulē katoļu skaits sasniedzis 1,422 miljardus.
Japānas premjerministre Sanae Takaiči sestdien nosūtīja rituālo ziedojumu pretrunīgi vērtētajai Jasukuni svētnīcai, bet pati to festivāla laikā apmeklēt neplāno. Dienvidkorejas Ārlietu ministrija pauda dziļu vilšanos un nožēlu.
Ziemeļkorejas valsts mediji ziņo, ka ceturtdien zem ūdens izmēģināta jauna ātrgaitas vadāmā torpēda Zam-2.0, kuras mērķa noteikšanā un vadībā esot izmantots mākslīgais intelekts. Neatkarīgi šos apgalvojumus pārbaudīt nav iespējams.
Krievijas prezidents paziņoja, ka Ukrainas teritorijā gar robežu veidotā tā sauktā drošības zona netiks apspriesta miera sarunās. Kremlis zonas garumu lēš 660 kilometros, no kuriem 70 % jau kontrolējot Krievijas spēki.
Kolumbija 14. oktobrī pārcēla savu vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi. Arābu un islāma valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā to nosauca par starptautisko tiesību pārkāpumu un aicināja Bogotu lēmumu pārskatīt.
Brazīlijas kosmosa pētījumu institūta dati liecina, ka gada laikā Amazonē izcirsti 3335 kvadrātkilometri meža, par 41,8 % mazāk nekā gadu iepriekš. Rekordzems rādītājs reģistrēts arī Cerrado savannā.
ASV prezidents ar izpildrīkojumu atcēla gandrīz visu Grehema likumā paredzēto, arī muitas tarifus lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, kuriem bija jāsāk darboties 18. oktobrī.
Piektdien pāvests Leo XIV no Gemelli slimnīcas Romā runāja pa tālruni ar Vladimiru Putinu un aicināja uz pamieru Krievijas okupētajos Oleškos Hersonas apgabalā, lai pilsētā varētu nogādāt pārtiku un zāles un evakuēt civiliedzīvotājus.
Karalis Muhammeds VI piektdien Rabātā iecēla Fatimas Ezzahras El Mansuri vadīto četru partiju koalīcijas valdību. Lai sāktu pilnvērtīgi strādāt, tai vēl jāsaņem parlamenta uzticība.
Etiopijas federālā valdība 16. oktobrī izveidoja sešu mēnešu pagaidu pārvaldi Tigrajas reģionam, no kura pēc jaunās kara kārtas izspiesta Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte. Pārvaldei jāatjauno drošība un dienesti un jāsagatavo reģionālās vēlēšanas.
Svarīgākās ziņas
Līdz 5 paziņojumiem dienā, tikai par ziņām, kuras redakcija uzskata par īpaši svarīgām. Atsevišķi no statistikas sīkdatnēm. Izvēli atcerēsimies šajā pārlūkā.
iNews
Nepieciešamās sīkdatnes nodrošina vietnes darbību. Ar jūsu piekrišanu izmantosim arī statistikas sīkdatnes (Google Analytics), lai saprastu, kā vietne tiek lietota. Izvēli varat mainīt jebkurā laikā ar sīkdatnes ikonu lapas stūrī vai saiti „Sīkdatņu iestatījumi” lapas apakšā.
Nepieciešamās sīkdatnes ir vienmēr ieslēgtas.
Vajadzīgas, lai vietne darbotos droši: sesija, aizsardzība pret viltotiem pieprasījumiem un jūsu sīkdatņu izvēle. Tās nevar izslēgt, un piekrišana tām nav vajadzīga.
Palīdz saprast, kā lasītāji izmanto vietni (kuras lapas lasa, no kurienes atnāk, kādas ierīces izmanto). Dati tiek apkopoti ar Google Analytics; līdz piekrišanai skripts netiek ielādēts.
Reklāmu rādīšana, biežuma ierobežošana, efektivitātes mērīšana un — ja piekrītat — jūsu interesēm atbilstošas reklāmas (Google AdSense). Pašlaik netiek izmantotas.
Sīkdatnes ir nelielas teksta datnes, ko vietne saglabā jūsu ierīcē. Saskaņā ar likumu bez jūsu piekrišanas drīkstam izmantot tikai tās sīkdatnes, kas ir nepieciešamas vietnes darbībai. Visām pārējām — statistikas un mārketinga — vajadzīga jūsu atļauja, un līdz tai attiecīgie skripti netiek ielādēti.
Jūsu izvēli atceramies 12 mēnešus; pēc tam, vai ja pievienosim jaunu sīkdatņu kategoriju vai pakalpojumu sniedzēju, jautāsim vēlreiz. Atsaucot piekrišanu, attiecīgās sīkdatnes tiek dzēstas.
Vairāk: Sīkdatņu politika · Privātuma politika
