Ārpolitikas redaktors — Raksta par Eiropu, drošību un to, kā pasaules notikumi nonāk līdz Latvijai.
Karalis Muhammeds VI piektdien Rabātā iecēla Fatimas Ezzahras El Mansuri vadīto četru partiju koalīcijas valdību. Lai sāktu pilnvērtīgi strādāt, tai vēl jāsaņem parlamenta uzticība.
Etiopijas federālā valdība 16. oktobrī izveidoja sešu mēnešu pagaidu pārvaldi Tigrajas reģionam, no kura pēc jaunās kara kārtas izspiesta Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte. Pārvaldei jāatjauno drošība un dienesti un jāsagatavo reģionālās vēlēšanas.
Kanādas Albertas provincē 19. oktobrī notiks referendums par to, vai sākt atdalīšanās procesu. Premjerministrs Marks Kārnijs Kalgari mītiņā aicināja vēlētājus palikt Kanādā un noraidīt arī pārējos deviņus jautājumus.
Kopš 12. oktobra Azerbaidžānas valsts skolās nelaiž skolēnus un skolotājas ar islāma galvassegām, un protestētājiem piespriež administratīvos arestus. Amnesty International piektdien aicināja ierobežojumus atcelt un atbrīvot mierīgos protestētājus.
Piektdien Itālijas lidostās tika atcelti un aizkavēti reisi, jo nacionālās gaisa satiksmes vadības datu pārraides tīklā radās traucējumi. Dienas otrajā pusē ENAV atjaunoja pilnu jaudu un izslēdza kiberuzbrukumu.
Saūda vadītā koalīcija ziņo, ka no 1. oktobra King Khalid lidosta Riādā cietusi 20 uzbrukumos; bojā gājuši 17 cilvēki, ievainoti vairāk nekā 330.
ANO cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā piektdien ziņoja par augstāko septembra civiliedzīvotāju upuru skaitu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tajā pašā naktī Krievijas droni atkal skāra energoobjektus vairākos reģionos.
Piektdien ap 80 maskētu izraēliešu kolonistu uzbruka palestīniešiem olīvu ražas laikā Abu Falahas ciemā netālu no Ramallas. Cietuši vismaz divi cilvēki, starp viņiem amerikāņu fotožurnāliste Heidi Levina.
Eiropadomes sanāksmē Briselē vairāki līderi, arī Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs, piektdien atkal aicināja Ukrainas atbalstam izmantot Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus. Beļģija savu pretestību nav mainījusi, un lēmums samitā netiek gaidīts.
Ungārijas premjerministrs Pēters Madjars piektdien Eiropadomes sanāksmes malā pirmo reizi oficiāli tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski. Abas puses vienojās turpināt sarunas ministru līmenī un apmainīties ar vizītēm.
Ukrainas prezidents piektdien Eiropadomes sanāksmē Briselē pateicās «īstiem līderiem» Eiropā un lūdza ziemas atbalsta paketi. Tikmēr ASV prezidents Tramps publiski nosauca Zeļenski par grūtāku sarunu partneri nekā Putinu.
Japānas Meteoroloģijas aģentūra piektdien izdeva un pēc astoņām minūtēm atsauca ārkārtas brīdinājumu par magnitūdas 9,9 zemestrīci; īstais trieciens pie Kamčatkas bija M6,9.
ASV prezidents Donalts Tramps Newsmax intervijā paziņoja, ka pret Irānu neizmantos kodolieročus un neredz sauszemes karaspēka izvietošanu. Viņš vienlaikus neapstrīdēja ziņojumus par iespējamu lielas konvencionālās bumbas MOAB izmantošanu.
Laikā no 5. līdz 11. oktobrim Hormuza šaurumā un tā tuvumā uzbrukumi ziņoti 12 kuģiem, kas ir lielākais nedēļas skaits kopš ASV un Izraēlas kara ar Irānu sākuma. Septembrī atjaunojusies naftas pārvadājumu plūsma caur šaurumu atkal samazinās.
Riksdags ceturtdien ar 248 balsīm pret 99 noraidīja talmaņa priekšlikumu iecelt sociāldemokrātu līderi Magdalēnu Andersoni par premjerministri; nākamais solis valdības veidošanā gaidāms pirmdien.
Bijušais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva Silija Floresa ceturtdien Manhetenas federālajā tiesā neatzina papildinātās apsūdzības par sazvērestību spīdzināšanā; tiesas process gaidāms 2027. gada 14. jūnijā.
Piektdien Albānijā turpinās studentu un skolēnu vadītie pretvaldības protesti, kas no Tirānas pārcēlušies uz vairākām pilsētām. Premjerministrs Edi Rama atkāpties atsakās.
Senāts ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma konstitucionālo grozījumu, kas aizstāj sešu dienu darba nedēļu ar piecām un samazina maksimālo slodzi no 44 līdz 40 stundām bez algas samazinājuma — mazāk nekā divas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanu otrās kārtas.
Svarīgākās ziņas
Līdz 5 paziņojumiem dienā, tikai par ziņām, kuras redakcija uzskata par īpaši svarīgām. Atsevišķi no statistikas sīkdatnēm. Izvēli atcerēsimies šajā pārlūkā.
iNews
Nepieciešamās sīkdatnes nodrošina vietnes darbību. Ar jūsu piekrišanu izmantosim arī statistikas sīkdatnes (Google Analytics), lai saprastu, kā vietne tiek lietota. Izvēli varat mainīt jebkurā laikā ar sīkdatnes ikonu lapas stūrī vai saiti „Sīkdatņu iestatījumi” lapas apakšā.
Nepieciešamās sīkdatnes ir vienmēr ieslēgtas.
Vajadzīgas, lai vietne darbotos droši: sesija, aizsardzība pret viltotiem pieprasījumiem un jūsu sīkdatņu izvēle. Tās nevar izslēgt, un piekrišana tām nav vajadzīga.
Palīdz saprast, kā lasītāji izmanto vietni (kuras lapas lasa, no kurienes atnāk, kādas ierīces izmanto). Dati tiek apkopoti ar Google Analytics; līdz piekrišanai skripts netiek ielādēts.
Reklāmu rādīšana, biežuma ierobežošana, efektivitātes mērīšana un — ja piekrītat — jūsu interesēm atbilstošas reklāmas (Google AdSense). Pašlaik netiek izmantotas.
Sīkdatnes ir nelielas teksta datnes, ko vietne saglabā jūsu ierīcē. Saskaņā ar likumu bez jūsu piekrišanas drīkstam izmantot tikai tās sīkdatnes, kas ir nepieciešamas vietnes darbībai. Visām pārējām — statistikas un mārketinga — vajadzīga jūsu atļauja, un līdz tai attiecīgie skripti netiek ielādēti.
Jūsu izvēli atceramies 12 mēnešus; pēc tam, vai ja pievienosim jaunu sīkdatņu kategoriju vai pakalpojumu sniedzēju, jautāsim vēlreiz. Atsaucot piekrišanu, attiecīgās sīkdatnes tiek dzēstas.
Vairāk: Sīkdatņu politika · Privātuma politika
