90 gadu vecumā mirusi Mārgareta Hamiltone, kura vadīja Apollo misiju borta programmatūras izstrādi

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT) 7. oktobrī paziņoja, ka 30. septembrī Kembridžā, Masačūsetsas štatā, 90 gadu vecumā mirusi datorzinātniece Mārgareta Hamiltone. Viņa vadīja MIT Instrumentu laboratorijas komandu, kas izstrādāja NASA Apollo programmas borta lidojuma programmatūru. Nāves cēlonis nav atklāts, raksta CNN.

Hamiltone dzimusi 1936. gadā Paoli pilsētā Indiānas štatā un 1958. gadā Ērlhemas koledžā ieguva bakalaura grādu matemātikā. 1959. gadā viņa pārcēlās uz Bostonu un sāka strādāt MIT meteoroloģijas nodaļā pie profesora Edvarda Lorenca, rakstot laikapstākļu prognozēšanas programmas. Vēlāk MIT Linkolna laboratorijā viņa izstrādāja programmatūru ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas SAGE prototipam un jau tad sāka interesēties par programmatūras uzticamību.

1965. gadā Hamiltone kļuva par pirmo programmētāju un pirmo sievieti programmētāju MIT Apollo projektā. Sākumā viņa strādāja pie bezpilota misiju programmatūras, pēc tam vadīja pilotējamo lidojumu borta programmatūras izstrādi. Līdz 1968. gadam viņa bija direktora vietniece, atbildīga par komandmoduļa un servisa moduļa komandu, un Apollo programmatūru tolaik veidoja vairāk nekā 400 cilvēku.

Visvairāk Hamiltone pazīstama ar „Apollo 11” nosēšanos uz Mēness 1969. gada jūlijā. Īsi pirms nolaišanās borta dators izdeva 1202 kļūdas signālu, jo bija pārslogots. Hamiltones komanda bija izveidojusi prioritātēs balstītu programmatūru, kas atteicās no mazāk svarīgiem uzdevumiem un saglabāja misijai kritiskos. Hjūstonas vadības centrs uzticējās sistēmai un ļāva misijai turpināties. NASA 2003. gadā viņas komandas darbu nosauca par mūsdienu programmatūras inženierijas pamatu.

Hamiltone ilgstoši cīnījās, lai programmatūras izstrāde tiktu atzīta par pilnvērtīgu inženierijas nozari, un sāka lietot terminu „programmatūras inženierija”. 1976. gadā viņa nodibināja uzņēmumu Higher Order Software, bet desmit gadus vēlāk – Hamilton Technologies, kas nodarbojās ar kļūdu novēršanā balstītu sistēmu projektēšanu.

Viņa saņēma NASA Ārkārtējā kosmosa akta balvu 2003. gadā un ASV augstāko civilo apbalvojumu – Prezidenta Brīvības medaļu, ko 2016. gadā pasniedza prezidents Baraks Obama. MIT Aeronautikas un astronautikas departamenta pagaidu vadītājs Olivjē deVeks paziņojumā sacīja, ka nosaukt Hamiltoni tikai par pionieri būtu krass nenovērtējums.

Hamiltonei palika meita Lorena, znots, divi mazdēli un četri mazmazbērni. Piemiņas pasākums Kembridžā notiks pavasarī.