Abū Dabī dibina TAMM Global, lai licencētu valdības MI platformu citām valstīm

Abū Dabī Valdības iespējošanas departaments (DGE) pēc kroņprinča Halida bin Mohameda bin Zajeda norādījumiem paziņojis par Abu Dhabi Digital Services Company TAMM Global dibināšanu. Jaunais uzņēmums eksportēs tehnoloģiju un darbības modeli, kas stāv aiz emirāta MI atbalstītās vienotās valsts pakalpojumu platformas TAMM.

Oficiālajā paziņojumā teikts, ka TAMM Global attīstīs, pārvaldīs un piegādās digitālo pakalpojumu ekosistēmu, tostarp valdības digitālos pakalpojumus, pārvaldīs pašu TAMM platformu un turēs ar to saistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Uzņēmums varēs licencēt platformas arhitektūru un ieviešanas metodiku citām valdībām.

Axios ziņo, ka citas valstis varēs ieviest pielāgotas TAMM versijas atbilstoši saviem likumiem, politikai un iedzīvotāju vajadzībām. Pilsoņu dati paliek suverēni un to kontrolē valdība, kas platformu licencē un izvieto. Valdības var pārņemt esošos TAMM pakalpojumus, pārcelt savus pakalpojumus uz platformu vai pasūtīt jaunus.

TAMM kopš 2005. gada ir attīstījusies līdz vienotam vārtejam ar vairāk nekā 1200 publiskā un privātā sektora pakalpojumiem. Abū Dabī mediju birojs norāda, ka platforma ietaupa katram lietotājam aptuveni deviņas vizītes pakalpojumu centros gadā jeb aptuveni 12 stundas gadā, sasniedz 94,5 % klientu apmierinātību un samazinājusi pakalpojumu sniegšanas izmaksas par 30 %.

Axios citē TAMM ģenerāldirektoru Mohamedu Al Askaru, ka Abū Dabī ar MI ir mazinājis „laika nodokli”, ko iedzīvotāji maksā, lai piekļūtu valsts pakalpojumiem, un ka TAMM Global ļauj šo pieredzi dalīt ar citām valdībām. Portāls arī ziņo, ka vairākas ASV pilsētas jau interesējas par platformu un ka pirmais klients, visticamāk, būs amerikāņu.

TAMM Global dibināšana iekļaujas Abū Dabī un AAE stratēģijā pozicionēties kā „MI dzimtās” valdības modelis. Platforma 2025. gadā saņēmusi ANO atbalstītās WSIS balvu kā labākā e-pārvaldes iniciatīva, bet 2026. gadā – Gartner Eye on Innovation balvu valdības kategorijā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āzijā. Latvijai šādi risinājumi varētu būt interesanti kā piemērs digitalizācijai, taču lēmumi par iepirkumiem un datu suverenitāti paliek nacionālā kompetencē.