"airBaltic" obligacionāri ASV tiesā apstrīd jauno aizdevēju ķīlu prioritāti

Daļa nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju turētāju ir iesnieguši iebildumus ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā, kur notiek uzņēmuma restrukturizācija pēc "Chapter 11" procedūras. Tiesas dokumentos līdz šim reģistrēti astoņi privātpersonu iebildumi un atsevišķs iebildums no obligacionāru apvienības "Ad Hoc Group", kas iepriekš lidsabiedrībai bija piedāvājusi savu finansējuma variantu.

Strīda būtība nav tas, vai "airBaltic" vajag jaunu naudu. Obligacionāri norāda, ka neiebilst pret finansējumu, kas nepieciešams lidojumiem, algām un drošībai. Viņi iebilst pret to, ka jaunie tā sauktie DIP jeb "debtor-in-possession" aizdevēji varētu iegūt augstāku ķīlas prioritāti nekā esošais 2029. gada obligāciju nodrošinājums.

Galvenokārt runa ir par astoņām "Airbus A220-300" lidmašīnām un septiņiem rezerves dzinējiem. Tiesa ir ļāvusi "airBaltic" pilnībā nomaksāt šo aktīvu finanšu līzingu un pārņemt tos savā īpašumā. Obligacionāri uzskata, ka pēc izpirkšanas šiem aktīviem jākļūst par daļu no 2029. gada obligāciju pirmās kārtas nodrošinājuma, nevis jānonāk jauno aizdevēju rīcībā kā priekšrocībai. Viņi arī prasa detalizētāku nodrošinājuma vērtējumu, tostarp katras lidmašīnas un dzinēja vērtību pirms un pēc DIP darījuma.

Individuālajiem iesniedzējiem kopā pieder obligācijas 2,2 miljonu eiro nominālvērtībā, kas ir aptuveni 0,6% no kopējās obligāciju pamatsummas. "Ad Hoc Group" savu turējumu neatklāj, bet norāda, ka tajā ietilpst "Klirmark Capital". Grupa uzskata, ka tai nav dota vienlīdzīga iespēja piedalīties DIP finansējuma atlasē, un apšauba aptuveni 35 miljonus eiro lielās sākotnējās komisijas un 5% izejas maksas pamatotību.

Iebildumus izteicis arī 2029. gada obligāciju pilnvarnieks "U.S. Bank Trustees Limited". Tas neatzīst ASV tiesas jurisdikciju pār daļu nodrošinājuma un patur tiesības apstrīdēt lēmumus, kas varētu pakārtot obligacionāru ķīlas jaunajiem aizdevējiem, jo obligācijas regulē Anglijas, Latvijas un Īrijas tiesības.

Tiesa jau iepriekš atļāva "airBaltic" aizņemties līdz 140 miljoniem eiro no kopumā apsolītā līdz 350 miljonu eiro DIP finansējuma. Lidsabiedrība paziņojusi, ka piektdien, 9. oktobrī, gaidāmajā galīgajā DIP sēdē vispārēju prioritātes rīkojumu jeb "Priming Order" neprasīs, taču patur tiesības to darīt vēlāk.

Līdz ar to strīds par ķīlu secību vēl nav izšķirts. Galvenā tiesas sēde par to, vai obligacionāru nodrošinājums varētu tikt pakārtots DIP aizdevējiem, ir plānota 17. un 18. novembrī. Uzņēmums uzsver, ka restrukturizācija neietekmē lidojumus un biļetes, bet reorganizācijas plānu paredzēts iesniegt tiesai līdz 2027. gada vidum.