Kulbergs rosina likvidēt "LatRailNet" un dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu uzticēt SPRK

Ministru prezidents Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") trešdien, 7. oktobrī, rosināja izvērtēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma AS "LatRailNet" likvidāciju. Dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu premjers piedāvā nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim ("Jaunā Vienotība") uzdots sagatavot attiecīgu likumprojektu.

Iemesls ir strīds par maksu Krievijas izcelsmes graudu kravu tranzītam. Valdība bija aicinājusi "LatRailNet" izvērtēt iespēju šo maksu noteikt trīs reizes lielāku nekā līdz šim, taču uzņēmums to paaugstināja vidēji par aptuveni ceturtdaļu, atsaucoties uz juridiskiem un ekonomiskiem ierobežojumiem. Kulbergs paziņojumā norādīja, ka šādi argumenti jāpamato ar pārbaudāmiem aprēķiniem un jānosauc jautājumi, kuru risināšanai vajadzīgs valdības vai Eiropas Savienības lēmums.

Premjers uzsvēra, ka valdības mērķis ir apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. Ja to nav iespējams panākt ar infrastruktūras maksu, ministriem jāpiedāvā cits tiesisks risinājums, nepieciešamības gadījumā arī likumu grozījumi un nacionālās sankcijas. Kulbergs arī rosina pārskatīt pašu maksas noteikšanas modeli un vērtēt, vai atsevišķa struktūra LDz koncernā nodrošina vajadzīgo neatkarību un efektivitāti.

Likumprojektā jāizvērtē funkciju pārņemšanas tiesiskie un praktiskie nosacījumi, ievērojot ES prasības un nodrošinot, ka maksas noteikšana netiek pārtraukta. Kozlovskim jāizpēta arī Polijas pieeja Krievijas graudu tranzīta ierobežošanai, tostarp tranzīta un importa nošķiršana, un jānovērtē, vai to var tiesiski piemērot Latvijā. Premjers norāda, ka ierobežojumi jāsaskaņo Baltijas un ES līmenī, lai kravas nepārceltos uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām.

"LatRailNet" valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko skaidroja, ka uzņēmums nevar noteikt brīvi izvēlētu tarifu vai ierobežot kādas valsts pārvadājumus, nepārkāpjot starptautiskās tiesību normas, jo maksai par tranzītu jābūt samērīgai ar izmaksām. Pēc viņas teiktā, likmes dažādām komponentēm pieaugs par 21,4–27,4%, un lēmums stāsies spēkā 13. oktobrī. Uzņēmums arī vērsies Eiropas Komisijā, lai noskaidrotu, vai ES regulējumu var interpretēt plašāk. Kulberga priekšlikumu Hudenko vērtēt atteicās, piebilstot, ka darbībai jābalstās likumos, citādi rodas augsti tiesvedības un zaudējumu riski.

LSM vēsta, ka SPRK priekšlikumu nekomentēja, norādot, ka lēmums jāpieņem Saeimai. Komisija dzelzceļa nozari regulēja līdz 2016. gadam, kad, mainoties regulēšanas modelim, dzelzceļa transports tika izslēgts no tās uzraugāmajām nozarēm.

Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma Dzelzceļa likuma grozījumus, kas ļauj paātrināti pārskatīt infrastruktūras maksu labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija ir Krievijā. Šis regulējums ir spēkā līdz šā gada beigām. Tālākā virzība būs atkarīga no tā, kādu likumprojektu sagatavos Satiksmes ministrija un vai to atbalstīs jaunā Saeima.