ĀM rosina ar nacionālām sankcijām aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Latviju

Ārlietu ministrija (ĀM) piektdien, 13. novembrī, paziņoja, ka kopā ar citām ministrijām sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, ar kuru caur Latvijas teritoriju tiktu aizliegts Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīts. Dokuments iesniegts Ministru prezidentam Andrim Kulbergam («Apvienotais saraksts»). Aizliegumu paredzēts noteikt kā nacionālās sankcijas, pamatojot tās ar Latvijas ārpolitikas un nacionālās drošības interesēm.

Šis ceļš izvēlēts tāpēc, ka vienots aizliegums visā Eiropas Savienībā pagaidām nav panākams. ĀM jau 13. oktobrī valdībai bija iesniegusi trīs iespējamos rīcības variantus, un viens no tiem bija ES sankcijas, taču ministrija atzīst, ka dalībvalstu vidū tam trūkst atbalsta. Nacionālo sankciju priekšrocību ministrija saskata tajā, ka jau pastāv sistēma, kā uzraudzīt to ievērošanu, atklāt pārkāpumus un piemērot atbildību.

ĀM neslēpj, ka lēmumam ir sava cena. Starp riskiem minētas iespējamas tiesvedības par jau noslēgtajiem līgumiem, ietekme uz transporta un loģistikas nozari un budžeta ieņēmumiem, kā arī nepieciešamība nodrošināt, lai regulējums atbilstu ES tiesībām. Ministrija šos riskus vērtē kā vadāmus un neuzskata tos par nepārvaramu šķērsli. Darbs pie kopīgas ES pieejas turpināsies paralēli.

Politiskais atbalsts priekšlikumam vēl nav skaidrs. Portāls «Delfi» visiem 41 «Apvienotā saraksta» deputātam jautāja, kā viņi balsotu, ja Saeimā rīt būtu jālemj par tūlītēju Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanu. Lielākā daļa principā iestājās pret tranzītu, taču daudz mazāk bija gatavi skaidri atbalstīt tūlītēju aizliegumu. Atbildēs dominēja atrunas par ekonomiskajām sekām, tiesvedību riskiem un gaidāmo frakcijas kopīgo nostāju. Nepārprotami «par» bija, piemēram, Andris Skride, Edgars Putra un Dāvis Melnalksnis, bet Māris Ozoliņš pašlaik sliecās balsot pret aizliegumu.

Pats Kulbergs «Delfi» sacīja, ka kā deputāts emocionāli balsotu «par», bet kā premjers atturētos. Jau iepriekš viņš bija stāstījis, ka likumprojektu gatavo Zemkopības ministrija, taču vajadzīgs arī ārlietu un satiksmes ministru vērtējums, bet protestā «Asins graudiem – nē!» Jēkabpilī solīja virzīt regulējumu, kas liegtu slēgt jaunus tranzīta līgumus.

Jautājums kļuvis aktuāls, jo tranzīta apjomi strauji auguši. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem šā gada desmit mēnešos no Krievijas caur Latviju tranzītā izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn šajā pašā periodā – 357 645 tonnas, tātad apjoms pieaudzis 3,1 reizi. Saeima jau 24. septembrī aicināja valdību izstrādāt regulējumu, kas pārtrauktu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu, tostarp tranzītā, bet Pārtikas un veterinārais dienests pēc valdības 8. septembra lēmuma laboratoriski pārbauda tranzīta graudu izcelsmi.

Tālākais solis ir valdības lēmums par noteikumu projektu. Kad tas varētu tikt skatīts, ministrija pagaidām nav precizējusi.