Andris Kulbergs Rīgā kultūras gājiena dalībniekiem sauc kultūru par vienu no prioritātēm

Rīgā otrdien, 10. novembrī, kultūras nozares darbinieki devās protesta gājienā «Kultūra (iz)dzīvo», lai pievērstu uzmanību zemajām algām un finansējuma trūkumam. Gājiens sākās Operas skvērā pie Latvijas Nacionālās operas un baleta, veda garām Brīvības piemineklim un Ministru kabinetam un noslēdzās pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. LSM norādīja, ka maršruts bija aptuveni pusotru kilometru garš, bet aģentūra LETA dalībnieku skaitu vērtēja vairāku simtu cilvēku apmērā.

Pie Ministru kabineta gājiena dalībniekus uzrunāja Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts»). Viņš uzsvēra, ka valstij arī taupības apstākļos ir četri galvenie balsti – drošība un aizsardzība, veselība, izglītība un kultūra – un ka šīs jomas netiks skartas tūlītēji. Vienlaikus premjers piebilda, ka arī Kultūras ministrijā līdzekļus nedrīkst izšķērdēt, un minēja birokrātiskus šķēršļus, piemēram, nesakārtotu ziedojumu kārtību, kapitālsabiedrību pārvaldību un to, ka peļņu nevar novirzīt darbinieku algām. Pēc viņa teiktā, šo jautājumu risināšana būs viena no nākamā kultūras ministra prioritātēm, bet precīzāki dati valdībā gaidāmi 12. novembrī.

Pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) LSM sacīja, ka akcija notiek īstajā laikā, jo tiek veidota jauna valdība un drīz sāksies nākamā gada budžeta gatavošana. Uz jautājumu, vai kultūras finansējumu viņš atstās kā prioritāti pēctecim, ministrs atbildēja apstiprinoši.

Akcijas rīkotāji – biedrība «Laiks kultūrai» – pieprasa ilgtermiņa plānu pakāpeniskai kultūras darbinieku algu celšanai. LETA citētie rīkotāju dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga kultūras mantojuma iestādēs bija 1395 eiro, skatuves mākslā 1365 eiro, bet sabiedriskajā sektorā kopumā 1926 eiro. Pēc mūsu aprēķina starpība ir attiecīgi 531 un 561 eiro mēnesī. Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Sandis Voldiņš lēsis, ka algu izlīdzināšanai ar pārējo sabiedrisko sektoru četros gados vajadzētu 30 miljonus eiro jeb 7,5 miljonus gadā.

Nozare norāda arī uz auditorijas sarukumu: LSM atsaucas uz AKKA/LAA datiem, pēc kuriem 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos koncertu un citu muzikālo pasākumu apmeklējums bija par 23,5 % mazāks nekā gadu iepriekš. Rīkotāji brīdina, ka zemās algas dzen pieredzējušus speciālistus prom no nozares un no Latvijas.

Gājiens bija daļa no plašākas novembra kampaņas. Tās pašas dienas vakarā Rīgas Kongresu namā notika profesionālo mūzikas kolektīvu solidaritātes koncerts, ko translēja LTV7 un Latvijas Radio 3 «Klasika». Jau iepriekš Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija atklātā vēstulē aicināja nesamazināt kultūras budžetu 2027. gadā, un tam pievienojusies arī Latvijas Arhitektu savienība.