Aptauja: Zviedrijas uzņēmumi Latvijā investīcijas plāno piesardzīgāk nekā 2021. gadā

Ar Zviedriju saistītie uzņēmumi Latvijā tuvākajā gadā ieguldīs piesardzīgāk nekā pirms pieciem gadiem, lai gan uzņēmējdarbības apstākļus valstī tie vērtē labāk. To rāda aptauja „Business Climate Survey 2026”, ko veikušas Zviedrijas vēstniecības Baltijas valstīs kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga), bet datu vākšanā palīdzējušas Zviedrijas tirdzniecības kameras.

Šie dati ir nozīmīgi tāpēc, ka Zviedrija ir lielākā ārvalstu tiešo investīciju avots Latvijā. LSM norāda, ka Zviedrijas uzkrātās investīcijas pagājušā gada beigās bija ap 7,7 miljardiem eiro, un būtiska to daļa ir banku nozarē. Tāpēc šo uzņēmumu noskaņojums daļēji parāda, kā ārvalstu investori vērtē Latvijas ekonomikas perspektīvas.

Latvijā aptaujā piedalījās 73 uzņēmumi, bet kopā Baltijā 214. Investīcijas nākamo 12 mēnešu laikā palielināt plāno 34% Latvijas respondentu, un 2021. gadā tādu bija 50%. Vēl 49% ieguldījumus saglabās līdzšinējā apmērā, 10% tos samazinās, bet 3% plāno aiziet no Latvijas tirgus. Igaunijā investīcijas palielināt gatavojas 46% un Lietuvā 38% uzņēmumu.

Finanšu rezultāti kopumā ir labi. 2025. gadā ar peļņu strādāja 66% aptaujāto uzņēmumu Latvijā (iepriekšējā aptaujā 59%), taču zaudējumus cietušo daļa pieauga no 6% līdz 12%. Investīciju plāni cieši atkarīgi no peļņas: no uzņēmumiem ar peļņu ieguldījumus palielināt plāno 40%, no tiem, kam bija zaudējumi, tikai 11%.

Ģeopolitika Latvijā uzņēmumus skārusi smagāk nekā kaimiņvalstīs. Kopš 2022. gada darbības apmērs samazinājies 41% respondentu, bet pieaudzis 16%. Igaunijā pieaugumu norādīja 31% un Lietuvā 30% uzņēmumu. Starp skartajiem uzņēmumiem visbiežāk minēts klientu pieprasījums, izejvielu izmaksas un enerģijas cenas.

Darba vidi Latvijā uzņēmumi vērtē labāk nekā 2021. gadā. Uzlabojies vērtējums digitalizācijai, infrastruktūrai, finanšu sistēmai un piekļuvei tirgum. Vislielākais uzlabojums ir licencēm un atļaujām: 3,7 punkti piecu punktu skalā salīdzinājumā ar 2,6 punktiem 2021. gadā. Tomēr speciālistu un atslēgas darbinieku pieejamība visās trijās valstīs ir vērtēta viszemāk, un ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā īpaši. Korupcijas ietekmi Latvijas uzņēmumi vērtē ar 2,3 punktiem, kas ir vairāk nekā Lietuvā (1,7) un Igaunijā (1,4), un vienīgi Latvijā šis rādītājs kopš iepriekšējās aptaujas nedaudz pieaudzis.

Zviedrijas vēstnieks Latvijā Daniels Ulsons LTV norādīja, ka uzņēmumi augstu vērtē vietējo darbaspēku, bet vēlas paredzamākus un stabilākus noteikumus. Aptaujas autori arī brīdina, ka 2021. un 2026. gada respondenti atšķiras un daļā jautājumu izmantotas citas skalas, tāpēc salīdzinājumā vairāk jāvērtē pārmaiņu virziens, nevis precīzs apmērs. Aptauja notika no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam.