Arodslimību gadījumu Latvijā kļūst vairāk; daļa darbinieku baidās runāt

Arvien vairāk cilvēku Latvijā oficiāli atzīst, ka veselība cietusi darba dēļ, taču arodslimības atzīšana ir brīvprātīga — ārsti to konstatē tikai tiem, kuri paši vēršas pēc novērtējuma. Latvijas Radio raidījums «Atvērtie faili» secina, ka statistika rāda tikai daļu no situācijas, jo daļa darbinieku sūdzības noklusē.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datos, ko atspoguļo TVNET/LETA, 2025. gadā arodslimības diagnosticētas 11 556 strādājošajiem — par 5,1 % vairāk nekā 2024. gadā. Visvairāk, 9165 gadījumos, reģistrētas skeleta, muskuļu un saistaudu slimības. Sievietēm pirmreizēji arodslimību reģistrēja 7321 reizi, vīriešiem — 4235.

Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja Jolanta Cīrule LSM skaidroja, ka vienam arodslimniekam bieži ir vairākas diagnozes vienlaikus — tipiski četras līdz piecas. Viņa uzsver, ka redzamā statistika ir «neliels gabals no lielā aisberga», un no 2016. līdz 2025. gadam pirmreizēji atzīto arodslimnieku skaits gandrīz dubultojies.

Valsts darba inspekcijas pasūtītā Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā katrs piektais nodarbinātais atzina, ka ārstam par veselības problēmām nestāstītu, baidoties zaudēt darbu. Labklājības ministrijas eksperte Jolanta Geduša pieaugumu saista arī ar lielāku informētību un darbaspēka novecošanu, vienlaikus norādot, ka arodslimības arvien biežāk diagnosticē arī jaunākiem cilvēkiem.

Šogad sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā arodslimnieku un darbā cietušo atbalstam plānoti aptuveni 118,2 miljoni eiro jeb ap 2,5 % no budžeta izdevumiem, ziņo LSM. Latvijas Radio analizētie SPKC dati rāda, ka 2026. gada pirmajā pusgadā arodslimību dēļ izsniegto slimības lapu skaits pieaudzis par 14 %, lai gan kopējais slimības lapu skaits samazinājies.

Kopš iepriekšējā gada darba vietas higiēnisko raksturojumu arodslimību lietās gatavo pats darba devējs, nevis Valsts darba inspekcija; inspekcija iesaistās tikai tad, ja sadarbība ar ārstiem izpaliek. Par arodslimību faktu darba devējus nesoda. Arodārste Cīrule aicina vairāk runāt par darba apstākļu un slodzes normēšanu, lai saslimšanas būtu vieglākas un retākas.