ASV pasludina hēliju par kritisku materiālu, atsaucoties uz tā nozīmi čipu ražošanā

ASV Enerģētikas ministrija piektdien, 23. oktobrī, paziņoja, ka enerģētikas ministrs Kriss Raits hēliju atzinis par kritisku materiālu saskaņā ar 2020. gada Enerģētikas likumu. Ministrija lēmumu pamato ar hēlija neaizstājamo lomu pusvadītāju ražošanā un pieaugošajiem riskiem pasaules piegāžu ķēdēs. Paziņojumu par hēlija iekļaušanu sarakstā ministrijas amatpersona parakstīja 21. oktobrī.

Statuss nozīmē, ka hēlija ražotājiem būs pieejams vairāk federālā finansējuma un valdība šī materiāla tirgu uzraudzīs ciešāk, ziņo aģentūra AP. Nozares izdevums gasworld gan norāda, ka pats lēmums jaunu naudu nepiešķir un neparedz arī atļauju izsniegšanas paātrināšanu vai jaudu palielināšanu, tomēr tas var stiprināt investīciju argumentus ASV hēlija ieguves un attīrīšanas projektiem.

Ministrijas dokumentā uzsvērts, ka vairākās jomās hēliju nevar aizstāt ar citu vielu. Bez pusvadītāju ražošanas tas vajadzīgs dabasgāzes infrastruktūras noplūžu pārbaudēm, kvantu datoriem, kā arī medicīnā un zinātnē. Ministrija arī raksta, ka pieprasījums aug, jo hēlijs nepieciešams modernu čipu ražošanai, no kuriem atkarīgi MI un datu centru piegādes ķēdes.

Hēliju galvenokārt iegūst kā blakusproduktu dabasgāzes pārstrādē. ASV ir pasaulē lielākā gan dabasgāzes, gan hēlija ražotāja, bet pie lielākajām ražotājām pieder arī Katara un Krievija. Enerģētikas ministrija atzīst, ka, neraugoties uz bagātīgajiem krājumiem, ASV ražošanu ierobežo nelielas attīrīšanas jaudas un ilgas atļauju procedūras.

Lēmums pieņemts laikā, kad pasaules hēlija piegādes ir būtiski traucētas. Katara eksportu skārusi Hormuza šauruma faktiskā slēgšana un Irānas triecieni Ras Lafānas sašķidrinātās dabasgāzes kompleksam, Krievija aprīlī ieviesa pagaidu eksporta ierobežojumus, bet Ķīna jūlijā aizliedza hēlija eksportu, ziņo Euronews un gasworld.

Eiropai situācija ir īpaši jutīga. Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija DIHK norāda, ka ES gandrīz 40 % hēlija importē no Kataras, bet pašas Eiropas daļa tās piegādēs ir tikai ap 8 %. Vācijas Federālā ģeozinātņu un izejvielu institūta eksperts Pēters Klicke sabiedriskajam medijam MDR teicis, ka Eiropas tirgū pašlaik trūkst līdz 40 % hēlija, un tas visvairāk var skart medicīnas uzņēmumus, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtu jomā, čipu nozari un pētniecības institūtus.

Jaunu piegāžu ieviešana prasīs laiku. Alternatīvām, piemēram, Alžīrijai vai ASV, vispirms jāattīsta jaunas jaudas, raksta DIHK, bet gasworld rīkotajā hēlija nozares konferencē Hjūstonā šonedēļ 56 % aptaujāto dalībnieku prognozēja, ka komerciālu darbību sasniegs tikai mazākā daļa jauno projektu.