Kuras profesijas Latvijā būs pieprasītas 2035. gadā, kad mākslīgais intelekts kļūs par ikdienas darba rīku

Kad runa ir par mākslīgo intelektu un darbu, parasti uzdod jautājumu: vai MI atņems mums darbu? Latvijas skaitļi rosina jautāt citādi: kurš šos darbus darīs? Ekonomikas ministrijas (EM) ilgtermiņa darba tirgus prognozes un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) aplēses liecina, ka līdz 2035. gadam Latvijā varētu pietrūkt drīzāk cilvēku, nevis darbavietu. Mākslīgais intelekts pēc šī scenārija galvenokārt mainīs to, ko cilvēki darbā dara.

Vispirms par demogrāfiju. Cedefop 2025. gada prasmju prognozē nodarbinātība Latvijā laikā no 2023. līdz 2030. gadam pieaug tikai par aptuveni 0,2% gadā, bet no 2030. līdz 2035. gadam vairs nepieaug, savukārt iedzīvotāju skaits 2020.–2035. gadā var sarukt vairāk nekā par desmito daļu. EM aprēķinājusi, ka līdz 2040. gadam darbinieku novecošanās un aiziešanas dēļ var atbrīvoties ap 278 tūkstošiem darbavietu, un šis aizvietojošais pieprasījums veidos gandrīz 70% no visām vakancēm. Tas nozīmē, ka darbiniekus meklēs pat tās nozares, kuras nemaz neaug.

Kur šajā ainā ir MI? EM ziņojumā norādīts, ka iepriekšējie automatizācijas viļņi galvenokārt skāra rutīnas un manuālus darbus, bet MI vairāk ietekmēs augstākas kvalifikācijas profesijas un pakalpojumu darbiniekus. Starp profesijām, kurās MI visticamāk tiks plaši izmantots, ministrija min reģistratūras un klientu apkalpošanas darbiniekus, grāmatvežus, tirdzniecības darbiniekus, pētniekus un datu analītiķus, dizainerus un IT speciālistus. Tajā pašā laikā EM līdz 2040. gadam negaida būtisku MI ietekmi uz kopējo darbavietu skaitu. OECD aplēsis, ka aptuveni 25,2% Latvijas strādājošo vismaz piekto daļu darba uzdevumu ar ģeneratīvā MI palīdzību varētu paveikt divreiz ātrāk (OECD vidēji 26%), bet augsts automatizācijas risks ir 9,6% strādājošo (OECD vidēji 12%).

Pirmā grupa, kurai darba netrūks, ir inženieri un tehniskie speciālisti. EM prognozē, ka zinātnes un inženierzinātņu vecāko speciālistu skaits līdz 2030. gadam pieaugs par 7,4 tūkstošiem un 2031.–2040. gadā vēl par 8,8 tūkstošiem, bet šo jomu speciālistu skaits pieaugs attiecīgi par 5,9 un 7,2 tūkstošiem. Cedefop prognozē, ka zinātnes un inženierzinātņu jomas speciālistu līdz 2035. gadam būs nevis 21, bet 30 tūkstoši, t. i., par 44% vairāk. EM arī brīdina, ka speciālistu ar augstāko izglītību STEM jomās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) līdz 2030. gadam varētu pietrūkt vairāk nekā 10 tūkstošu, visvairāk datorzinātnēs, arhitektūrā un būvniecībā, kā arī fizikālajās un inženierzinātnēs.

Otrā grupa ir IT un dati. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) „Future of Jobs Report 2025” uzskaita profesijas, kas līdz 2030. gadam pieaugs procentuāli visstraujāk: lielo datu speciālisti, finanšu tehnoloģiju inženieri, MI un mašīnmācīšanās speciālisti un programmatūras izstrādātāji. 86% aptaujāto darba devēju sagaida, ka MI un informācijas apstrādes tehnoloģijas līdz 2030. gadam pārveidos viņu biznesu. Latvijā EM prognozē IT jomas speciālistu skaita pieaugumu par 3,9 tūkstošiem līdz 2030. gadam un vēl par 5,3 tūkstošiem nākamajā desmitgadē, un OECD aprēķinos IKT profesijās vakanču uz vienu nodarbināto ir par 62% vairāk nekā vidēji darba tirgū. Te gan ir paradokss: IT ir arī starp jomām, kurās MI izmantos visvairāk. Tāpēc var gadīties, ka 2035. gadā programmētājs mazāk rakstīs rutīnas kodu un vairāk projektēs sistēmas, rūpēsies par drošību un uzraudzīs MI rīkus. EM jau tagad min jaunas darbavietas tieši MI pakalpojumu nodrošināšanā un procesu uzraudzībā.

Trešā grupa ir profesijas, kurās vajadzīga cilvēka klātbūtne. EM uzskata, ka MI mazāk skars vadītājus, veselības aprūpi, izglītību un juristus, un prognozē, ka veselības aprūpes vecāko speciālistu skaits pieaugs par 3,5 tūkstošiem līdz 2030. gadam un par 4 tūkstošiem 2031.–2040. gadā. Visvairāk aizvietotāju vajadzēs izglītības un veselības aprūpes vecāko speciālistu grupās. Cedefop vislielāko iztrūkumu starp kvalificētajām nefiziskā darba profesijām paredz individuālās aprūpes darbiniekiem, bet starp augsti kvalificētajiem – juridisko, sociālo un kultūras lietu speciālistiem. Arī WEF min, ka ievērojami augs aprūpes darbi, piemēram, medmāsu, sociālo darbinieku un aprūpētāju darbs.

Ceturtā grupa ir darbi, kurus dara ar rokām. EM prognozē, ka līdz 2030. gadam būvniecības profesiju strādnieku skaits pieaugs par 6,4 tūkstošiem, un starp profesionālās izglītības jomām lielāko darbaspēka iztrūkumu 2030. gadā paredz būvniecībā un civilajā celtniecībā (ap 8,5 tūkstošiem) un mehānikā un metālapstrādē (ap 6,9 tūkstošiem). Valodas modelis var uzrakstīt tāmi, bet jumtu neuzliks un konstrukciju nesametinās.

Daži darbi saruks. EM prognozē, ka tirdzniecības darbinieku skaits līdz 2030. gadam saruks par 11 tūkstošiem un nākamajā desmitgadē vēl par 11,3 tūkstošiem, un mazāk būs arī klientu apkalpotāju un iestāžu kalpotāju. WEF līdzīgi paredz, ka lielākais kritums būs kasieru un administratīvo asistentu darbā, bet visstraujāk saruks, piemēram, datu ievades operatoru darbs. Tomēr, ja visā darba tirgū cilvēku trūkst, profesijas izzušana nenozīmē, ka cilvēki paliks bez darba. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri viņi varēs pārkvalificēties.

Var iezīmēt divus scenārijus. Pirmajā Latvija sagatavo vairāk STEM speciālistu, pieaugušo izglītība kļūst par ikdienu, un MI palīdz ar mazāk cilvēkiem paveikt vairāk. Tas atbilst EM mērķa scenārijam līdz 2035. gadam dubultot ekonomikas apmēru. Otrajā scenārijā vienlaikus trūkst inženieru, aprūpētāju un meistaru, bet MI rīki paliek neizmantoti, jo nav, kas tos ievieš. WEF aplēsis, ka līdz 2030. gadam mainīsies 39% darbinieku pamatprasmju. Tāpēc 2035. gadā pieprasītākais varētu būt ne kāds konkrēts amats, bet cilvēks, kurš prot mācīties un strādāt kopā ar mākslīgo intelektu.