Čaka 125. jubilejā Rīgā, Jēkabpilī un Spārē notiek izrādes, izstāde un labdarības balle

Otrdien, 27. oktobrī, aprit 125 gadi kopš dzimis Aleksandrs Čaks, īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis. Jubilejas nedēļā viņa dzeju dzirdēs uz skatuves, un viņa dzīvi varēs iepazīt arī arhīva dokumentos. Rīgā notiks aktiera Mārtiņa Vilsona izrāde, Jēkabpilī ir atvērta Latvijas Nacionālā arhīva izstāde, bet Cēsu novadā rīko labdarības balli.

Pašā dzimšanas dienā, 27. oktobrī pulksten 19, kultūras pils «Ziemeļblāzma» kamerzālē būs skatāma Vilsona dzejas izrāde «Čaks. Iedomu spoguļi». Tās pamatā ir Čaka mīlas lirika. Latvijas Radio stāstīja, ka Vilsons kopā ar Zani Vilsoni radošajā apvienībā «Vilsons Production» jau izveidojis trīs izrādes ar Čaka dzeju un tagad strādā pie ceturtās. Viena no tām, «Mīlestības gads», veltīta dzejnieka erotiskajai dzejai, un tajā skan arī Nika Matvejeva dziesmas.

Rudenī gaidāms vēl viens uzvedums. 12. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulksten 11 un 14 rādīs Vilsona un Jāņa Lūsēna kopdarbu «Mūžības skartie». Tas nosaukts tāpat kā Čaka liroepiskais darbs, kas tapa no 1937. līdz 1939. gadam un 1940. gadā saņēma Kultūras fonda un Annas Brigaderes prēmiju.

Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē līdz 20. novembrim apskatāma izstāde «Mūžīgi Čaks». Tajā izlikti Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti par dzejnieku un viņa laiku, kā arī par viņa darbu iestudējumiem un animācijas filmām. Izstādi papildina materiāli no Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīviem, kā arī Liepājas un Dailes teātra krājumiem. Tās prezentācija «Šodien Aleksandram Čakam 125» notiks 27. oktobrī pulksten 14.

31. oktobrī biedrība «Cerību spārni» kopā ar Spāres muižu rīko labdarības balli «Mūžības skartais Čaks». Muižai ir saikne ar dzejnieku, jo 20. gadsimta 20. gados viņš strādāja par skolotāju Drabešos. Ar ziedojumiem paredzēts izdot grāmatu ar uzvarētāju darbiem prozas konkursā «Cilvēka spēks». Konkursā par cilvēkiem ar invaliditāti darbus iesūtīja 28 autori. Dalības maksa ir 75 eiro.

Čaks dzimis 1901. gadā Rīgā, Blaumaņa ielā 9, un miris 1950. gada 8. februārī. Portālā literatura.lv viņš raksturots kā latviešu modernās urbānās dzejas aizsācējs, kurš pirmais latviešu dzejā pilsētu skatīja kā patstāvīgu mākslas objektu. Viņa pirmais dzejoļu krājums «Sirds uz trotuāra» iznāca 1928. gadā, bet krājums «Iedomu spoguļi» 1938. gadā.

Dzīvoklī Lāčplēša ielā 48/50, kur Čaks dzīvoja no 1937. gada līdz mūža beigām, tagad darbojas viņa memoriālais muzejs. Līdz 28. novembrim tur apskatāma izstāde «Dzejnieka virtuve un radošā bohēma», kas veidota no muzeja krājuma.