CERN un Mistral vienojas par MI pamatmodeļa izstrādi daļiņu fizikai

Eiropas Organizācija kodolpētījumiem (CERN) un Francijas MI uzņēmums Mistral 15. oktobrī parakstījuši nodomu protokolu par ilgtermiņa stratēģisku partnerību. Mērķis ir izstrādāt pamatmodeļus zinātniskiem atklājumiem; sākotnējais uzsvars ir uz augstas enerģijas fiziku.

Partnerības kodols ir iecere izveidot vienu iepriekš apmācītu lielo fizikas modeli (Large Physics Model) — pēc CERN teiktā, pirmo pamatmodeli sadursmju fizikai. To plānots apmācīt uz miljardiem simulētu protonu–protonu sadursmju Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC). Modelim paredzēts atbalstīt vairākus uzdevumus: sadursmju rekonstrukciju, daļiņu identifikāciju, negaidītu signālu atpazīšanu un nākotnes detektoru konstrukciju novērtēšanu.

Šobrīd LHC datu rekonstrukcija balstās uz specializētu algoritmu ķēdi, kas soli pa solim pārvērš detektora signālus daļiņās un citos objektos. Mašīnmācīšanās jau gadiem tiek izmantota atsevišķos posmos; pamatmodeļa pieeja varētu apvienot šos soļus vienā modelī. Reuters ziņo, ka CERN pārstāvis skaidrojis: modelis izmantos līdzīgu ideju kā lielie valodas modeļi, taču tiks apmācīts uz sadursmju datiem, nevis tekstu.

CERN glabā aptuveni vienu eksabaitu (miljonu terabaitu) eksperimentālo datu no LHC. Pēc plānotā High-Luminosity LHC modernizācijas, kas gaidāma ap 2030. gadu, sadursmju apjoms varētu pieaugt aptuveni desmitkārt. CERN informācijas tehnoloģiju vadītāja Enrica Porcari uzsvēra, ka augstas enerģijas fizika sniedz vidi, kurā MI iespējams attīstīt un pārbaudīt ar īpašu stingrību, un ka spējas varētu kalpot visai fizikas kopienai.

Mistral AI inženierijas viceprezidents Johannes Brandstetter norādīja, ka uzņēmums ar CERN vēlas izpētīt, ko lieli MI modeļi var sniegt daļiņu fizikas pieaugošajai sarežģītībai. Termiņš un budžets nav publiskoti. Abas puses norāda, ka modeļi vēlāk varētu kalpot arī citām zinātnes jomām.

Partnerība ir Eiropas līmeņa solis, apvienojot CERN datu un skaitļošanas pieredzi ar Mistral modeļu apmācības kompetenci. Latvijas lasītājiem tas nozīmē arī ES zinātnes un MI ekosistēmas nostiprināšanu pret ASV un Ķīnas konkurenci, taču konkrēti rezultāti būs atkarīgi no tā, kad nodomu protokols pārvērtīsies par finansētu projektu ar skaidriem termiņiem.