CSP: dabasgāzes patēriņš Latvijā deviņos mēnešos pieaudzis par 13,2 %

Latvijā šogad deviņos mēnešos patērētas 6,773 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri–septembri, kad patēriņš bija 5,981 TWh, pieaugums ir 13,2 %, ziņo arī «Dienas Bizness», atsaucoties uz oficiālo statistiku.

Lielāko daļu kāpuma veidoja ziemas mēneši. Janvārī patēriņš sasniedza 2,344 TWh — gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš (+98,2 %) un lielāko apjomu kopš 2018. gada, kad CSP šajā rādītājā publicē salīdzināmus datus. Februārī patērētas 2,139 TWh, kas ir par 29,3 % vairāk nekā 2025. gada februārī.

No marta līdz septembrim mēneša apjomi bija mazāki nekā gadu iepriekš. Martā patēriņš kritās par 25,3 %, aprīlī — par 10,3 %, maijā — par 14,6 %. Septembrī patērētas 231 775 megavatstundas (MWh) dabasgāzes — par 43,5 % mazāk nekā 2025. gada septembrī. Vasarā kritums bija īpaši izteikts: jūlijā −45,1 %, augustā −47,9 % pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.

Kopumā 2025. gadā Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 8,832 TWh un samazinājās par 1,5 % pret 2024. gadu, iepriekš vēstīja LETA. Šā gada deviņu mēnešu rezultāts jau pārsniedz pērnā gada trīs ceturkšņu apjomu, galvenokārt aukstā janvāra un februāra dēļ, kad apkures pieprasījums bija būtiski augstāks.

CSP oficiālās statistikas portālā publicē mēneša datus par dabasgāzes importu un patēriņu megavatstundās. Tabula «ENB020m» ļauj sekot apkures sezonas un industriālā pieprasījuma svārstībām un salīdzināt gadu ar gadu. Septembra dati portālā atjaunināti 2026. gada 27. oktobrī.

Enerģētikas un apkures sezonas kontekstā janvāra–februāra kāpums nozīmē lielāku slodzi uz piegādes ķēdēm un Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu. Vasaras un agrā rudens zemākie apjomi daļēji kompensē ziemas pieprasījumu, taču gada kopējā bilance vēl būs atkarīga no oktobra–decembra laikapstākļiem, mājsaimniecību patēriņa un rūpniecības aktivitātes.