Saeima pirmajā lasījumā atbalsta kriptoaktīvu iekļaušanu ieguldījumu kontā un vienreizēju 10% deklarēšanas režīmu

Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz mainīt kārtību, kādā tiek aplikti ienākumi no kriptoaktīviem, un ieviest vienreizēju iespēju brīvprātīgi deklarēt līdz šim nedeklarētus kriptoaktīvus. Lai izmaiņas stātos spēkā, parlamentam tās vēl jāpieņem otrajā, galīgajā lasījumā.

Galvenā pārmaiņa ir ieguldījumu konta režīma attiecināšana arī uz kriptoaktīviem. Pašlaik šis režīms pieejams akciju un obligāciju investoriem, bet kriptoaktīvi normatīvajos aktos netiek uzskatīti par finanšu instrumentiem. Ja grozījumi tiks pieņemti, nodoklis nebūs jārēķina par katru darījumu atsevišķi, bet tikai tad, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniegs tajā iemaksāto. Šādu kontu varētu piedāvāt arī Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, un prasības tiem noteiks Ministru kabinets.

Otra daļa ir pārejas mehānisms tiem iedzīvotājiem, kuri ienākumus no kriptoaktīviem nav deklarējuši. Viņi varētu norādīt kriptoaktīvus, kas tiem piederēs 2026. gada 31. decembrī, un samaksāt nodokli 10% apmērā no to tirgus vērtības. Pēc tam deklarētā vērtība kalpotu par šo aktīvu iegādes vērtību turpmākajos nodokļu aprēķinos.

Tie, kuri izmantos šo iespēju un samaksās nodokli, saistībā ar iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem no attiecīgajiem kriptoaktīviem nesaņemtu nokavējuma naudu, administratīvos sodus un netiktu saukti pie kriminālatbildības. Atvieglojumi neattiektos uz personām, pret kurām jau sākts kriminālprocess, nodokļu audits, nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process par ienākumiem no kriptoaktīviem.

Likumprojekta autori skaidro, ka daļa iedzīvotāju darbības ar kriptoaktīviem sākuši laikā, kad šai jomai nebija skaidru nodokļu noteikumu, tāpēc ienākumi nav deklarēti. Vienlaikus kopš 2026. gada Eiropas Savienībā darbojas automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu kontiem un darījumiem. Iniciatīvas autore, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna (AS) iepriekš norādījusi, ka pašreizējā 25,5% likme kopā ar nokavējuma naudu un iespējamām sankcijām neveicina brīvprātīgu deklarēšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija priekšlikumus konceptuāli atbalstīja jau 22. septembrī. Līdz galīgajam lasījumam deputāti vēl var rosināt labojumus, tāpēc piedāvātā režīma detaļas var mainīties.