Daļai degvielas uzpildes staciju būs jāspēj strādāt arī bez elektrības un sakariem

Daļai Latvijas degvielas uzpildes staciju (DUS) būs jāspēj izsniegt degvielu arī tad, ja pazūd elektrība vai nedarbojas elektroniskie sakari. Šādus grozījumus Enerģētikas likumā trešdien, 21. oktobrī, otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lai tie stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimai.

Jautājums kļuva aktuāls pēc augusta vētras, kad vairākās vietās Latvijā elektroapgādes un sakaru traucējumu dēļ nebija iespējams nopirkt degvielu. Oktobra sākumā koalīcijas partneri sākotnēji runāja par ģeneratoriem un satelītinternetu visās stacijās. Komisijas atbalstītā redakcija ir šaurāka un pienākumu attiecina tikai uz stacijām, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem.

Saskaņā ar Saeimas paziņojumu komersantiem šajās stacijās būs jāievieš darbības nepārtrauktības pasākumi, tostarp alternatīva elektroapgāde un rezerves sakaru risinājumi. Kritērijus, pēc kuriem stacijas tiks izvēlētas, kā arī minimālās prasības un to izpildes kārtību noteiks Ministru kabinets. Noteikumi valdībai jāizdod līdz 2027. gada 28. februārim, bet uzņēmumiem prasības jāizpilda līdz 2028. gada 30. jūnijam. Valdība atsevišķām grupām varēs noteikt arī agrāku termiņu.

Ekonomikas ministrija komisijā skaidroja, ka iecerēts izveidot kritisko DUS tīklu, un aicināja nesašaurināt likumu tikai līdz ģeneratoriem un sakariem, jo krīzē var būt vajadzīgi arī citi risinājumi, piemēram, norēķinu nodrošināšanai.

Nozare mērķi kopumā atbalsta, taču brīdina par izmaksām. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis Gatis Titovs komisijā lēsa, ka viens ģenerators stacijā varētu izmaksāt 30 000 līdz 50 000 eiro, tātad 100 stacijām kopā trīs līdz piecus miljonus eiro. Satelītsakaru risinājuma uzstādīšana vienā stacijā varētu izmaksāt ap 1700 eiro, neskaitot abonēšanas maksu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicināja pirms obligātām prasībām izvērtēt izmaksas, iespējamo valsts atbalstu un saskaņot tās ar kritiskās infrastruktūras regulējumu.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka likumā jānostiprina pats pienākums, bet apjomu jānosaka valdībai, jo nevar paļauties tikai uz to, ka tirgus risinājumu atradīs pats. Lielākie tirgotāji jau iepriekš norādīja, ka visa DUS tīkla aprīkošana bez valsts līdzfinansējuma būtu nesamērīga.

Tajā pašā likumprojektā komisija atbalstīja arī elastīgāku valsts naftas produktu drošības rezervju iepirkšanu. Obligātie ikgadējie iegādes apjomi tiks atcelti, bet mērķis līdz 2028. gada beigām valsts īpašumā turēt visas nepieciešamās rezerves paliek spēkā.