Elektrības cena Latvijā 9. novembrī sasniedz 414 eiro par MWh, augstāko šogad

Elektrības vairumtirgus cena Latvijā pirmdien, 9. novembrī, pakāpās līdz šā gada augstākajam diennakts vidējam līmenim. "Nord Pool" biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā cena bija 414,12 eiro par megavatstundu (MWh). Dārgākais brīdis bija vakarā no 17.45 līdz 18.00, kad cena sasniedza 669,01 eiro par MWh, bet lētākā elektrība bija naktī starp 5.30 un 5.45, par 218,98 eiro par MWh.

Lēciens nav vienas dienas izņēmums. Pēc pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes locekļa Gata Junghāna teiktā, novembra pirmajās deviņās dienās vidējā cena Latvijas vairumtirgū bija 278 eiro par MWh, vairāk nekā divreiz augstāka nekā vidēji oktobrī. Arī otrdien, 10. novembrī, vidējā cena Latvijā saglabāsies augsta, 409,31 eiro par MWh.

Kāpēc tas notiek? Enerģētikas uzņēmumi un AST min vairākus vienlaikus iedarbojošos faktorus. Rudenī saules elektrostacijas saražo maz, pēdējās dienās bijis arī maz vēja, bet, laikam kļūstot vēsākam, patēriņš aug. Trūkstošo apjomu sedz termoelektrostacijas, kas strādā ar dabasgāzi, un gāze starptautiskajā tirgū ievērojami sadārdzinājusies. "Latvenergo" enerģijas tirdzniecības direktors Guntis Lūsis LSM skaidroja, ka katra faktora ietekme atsevišķi var būt neliela, taču, ja visi virza cenu vienā virzienā, tā mainās ļoti strauji.

Situāciju pasliktina remontdarbi. Pēc AST datiem novembrī Latvijā un Lietuvā apkopē ir vairāku termoelektrostaciju bloki ar kopējo jaudu ap 1000 MW. Ražotāji tos plāno atgriezt darbā mēneša otrajā pusē, un AST sagaida, ka tas cenas mazinās.

Baltijas valstīs cenas nav vienādas. Latvijā un Lietuvā pirmdien diennakts vidējā cena pārsniedza 414 eiro par MWh, bet Igaunijā tā bija ap 202 eiro. Igaunija pa zemūdens kabeļiem saņem lētāku elektrību no Somijas, taču līniju jauda starp Igauniju un Latviju nav pietiekama, lai cenas izlīdzinātos. AST norāda, ka novembrī Baltija importējusi aptuveni ceturto daļu nepieciešamās elektrības, galvenokārt no Skandināvijas, bet ar to nepietiek, lai pilnībā aizstātu dārgo vietējo ražošanu.

Mājsaimniecību rēķinus biržas lēciens skar nevienādi. Tie, kam ir fiksētas cenas līgums, turpina maksāt iepriekš noteikto cenu, bet ar biržu saistītu līgumu klientu izmaksas mainās līdz ar tirgu. Nozares pārstāvji LSM brīdināja, ka jaunos fiksētas cenas līgumos elektrība patlaban maksā vairāk nekā pirms gada.

Turpmāko cenu virzību lielā mērā noteiks laikapstākļi. "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns LSM norādīja, ka auksta ziema pieprasījumu vēl palielinātu, bet maigāka un vējaināka ziema ļautu vēja parkiem ražot lēti un cenas izlīdzināt.