ENISA: ES kiberdrošības indekss ir 71,53 punkti, MI paātrina ievainojamību atklāšanu un izmantošanu

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra ENISA otrdien, 10. novembrī, publicēja 2026. gada ziņojumu par kiberdrošības stāvokli Savienībā. Ziņojums iznāk reizi divos gados, un to pieprasa NIS2 direktīvas 18. pants. ENISA to sagatavoja kopā ar Eiropas Komisiju un NIS sadarbības grupu, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Aģentūra secina, ka kiberdraudu līmenis ES joprojām ir būtisks, lai gan kopumā drošības stāvoklis ir uzlabojies.

Dalībvalstu spējas ENISA vērtē ar ES kiberdrošības indeksu. Šogad tā vidējā vērtība ir 71,53 punkti no 100. Visaugstāk novērtēta būtisko un svarīgo vienību piegādes ķēžu pārvaldība (89,91 punkts). Vājākās jomas ir datordrošības incidentu reaģēšanas vienību jeb CSIRT briedums (54,76 punkti), kas dalībvalstīs ir nevienmērīgs, valstu sertifikācijas sistēmas (55,56 punkti) un kiberdrošības apmācība pamatskolās un vidusskolās (55,44 punkti).

Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta mākslīgajam intelektam. ENISA to raksturo kā spēku, kas pastiprina gan uzbrucēju, gan aizstāvju iespējas. Jaunāki MI modeļi paātrina ievainojamību atklāšanu un arī to izmantošanu. Aģentūra uzskata, ka MI ievainojamību meklēšanu ir padarījis industriālu, tāpēc organizācijām ir jāspēj uz tām reaģēt ātrāk. Tāpat MI var vēl vairāk palielināt atšķirības starp nozarēm, kuru gatavība ir ļoti dažāda.

ENISA izpilddirektors Juhans Lepasārs norādīja, ka nepilnības un vajadzību pēc ātras informācijas apmaiņas un koordinācijas parāda gan straujā MI modeļu attīstība, gan nesenie kiberincidenti ar saldēšanas iekārtām vairākās ES valstīs. Viņa ieskatā kopējā situācijas izpratne ir jāstiprina, bet kritisko nozaru politika jāsaskaņo ciešāk.

Ziņojumā ir arī pozitīvas tendences. Kopš 2024. gada valstu skaits, kurās ir nacionālā koordinētas ievainojamību atklāšanas politika, palielinājies no 7 līdz 17. Kritisko nozaru organizācijas kā galveno iemeslu ieguldījumiem kiberdrošībā visbiežāk min normatīvo prasību izpildi (70%).

ENISA iezīmē piecus galvenos virzienus ar ieteikumiem politikas veidotājiem: likumu efektīvāku ieviešanu, arī pāri robežām, labāku sadarbību krīzēs, kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu, piegādes ķēžu un pārrobežu atkarību risku pārvaldību, kā arī ilgtermiņa sabiedrības noturību, izmantojot izglītību un prasmes. Ziņojums aptver laiku no 2024. gada jūlija līdz 2026. gada jūlijam, un tas paredzēts, lai palīdzētu dalībvalstīm un citām iesaistītajām pusēm stiprināt kiberdrošību.