Eurostat: Latvija sociālajai aizsardzībai tērē 18,8 % no IKP, ES vidēji 27,4 %

Latvija 2024. gadā sociālās aizsardzības pabalstiem izlietoja 18,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat atjaunotie dati. Eiropas Savienībā kopumā šie izdevumi sasniedza 27,4 % no IKP jeb 4939 miljardus eiro, tāpēc Latvija ierindojas to dalībvalstu grupā, kuras sociālajai aizsardzībai tērē vismazāk.

Dati ir nozīmīgi tieši tagad, kad Latvijā top jauna valdība un tiek runāts par izdevumu samazināšanu. Sabiedriskais medijs LSM, vērtējot Eurostat publikāciju, norāda, ka iespējamie taupības pasākumi skartu jomu, kurā valsts jau tagad tērē salīdzinoši maz.

Atšķirības starp dalībvalstīm ir lielas. Visvairāk attiecībā pret IKP sociālajai aizsardzībai 2024. gadā atvēlēja Somija (32,5 %), Francija (32,0 %), Austrija (31,9 %) un Vācija (30,0 %). Saraksta otrā galā ir Īrija (12,2 %), Malta (13,3 %) un Ungārija (16,6 %), bet zem 20 % robežas palika arī Lietuva, Igaunija, Kipra, Rumānija, Latvija un Bulgārija.

Pēc izdevumu struktūras Latvija būtiski neatšķiras no ES vidējā. Eiropas Savienībā 47,0 % pabalstu izdevumu veido vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalsti, galvenokārt pensijas, bet Latvijā šis īpatsvars ir 46 %. Slimības un veselības aprūpes funkcijai ES novirza 29,7 % izdevumu, Latvijā – 30 %.

Krasāka atšķirība ir pabalstos, kuru saņemšana atkarīga no ienākumu pārbaudes. ES vidēji tie veido 11,0 % no visiem sociālās aizsardzības pabalstu izdevumiem, Dānijā pat 36,3 %, bet Latvijā tikai 0,9 % un Igaunijā 0,8 %, kas ir zemākie rādītāji Eiropas Savienībā.

Laikā no 2014. līdz 2024. gadam izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem salīdzināmās cenās pieauga visās dalībvalstīs, ES vidēji par 1,8 % gadā. LSM norāda, ka Latvijā kāpums bija straujāks – 3,8 % gadā –, taču no ļoti zema sākuma līmeņa.

Centrālā statistikas pārvalde iepriekš ziņoja, ka Latvijas sociālās aizsardzības izdevumi 2024. gadā kopumā sasniedza 7,655 miljardus eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldes aprēķinā, kurā iekļautas arī administratīvās un citas izmaksas, izdevumi bija 19 % no IKP, un starp Baltijas valstīm Latvijas rādītājs bija augstākais.