KNAB sāk resorisko pārbaudi par Stepaņenko tēva gandrīz 420 000 eiro dāvinājumiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis resorisko pārbaudi par dāvinājumiem, ko partiju apvienības "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" līderei Jūlijai Stepaņenko devis viņas Krievijā dzīvojošais tēvs Sergejs Fedotovs. Piektdien, 16. oktobrī, to aģentūrai LETA apliecināja birojā.

Septembrī KNAB bija paziņojis vien to, ka publiski izskanējušo informāciju izvērtēs, bet nebija precizējis, kādā formā. Tagad birojs apstiprinājis, ka vērtēšana notiek resoriskās pārbaudes ietvaros. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tā ir iestādes veikta iespējama likuma pārkāpuma pārbaude, kurā tiek izmantotas iestādes parastās, likumā noteiktās pilnvaras, nevis kriminālprocesa līdzekļi un metodes. Pārbaudes rezultāti pagaidām nav zināmi.

Stepaņenko valsts amatpersonas deklarācijās abu tēva dāvinājumu kopējā vērtība ir 419 598,05 eiro. Deklarācijā, kas iesniegta, beidzot amatu 2022. gada 31. oktobrī, norādīts 239 598,05 eiro dāvinājums. Savukārt deklarācijā par laiku no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim minēts, ka 2024. gada 12. janvārī no tēva saņemts dzīvoklis Rīgā 180 000 eiro vērtībā.

Jautājums KNAB redzeslokā nonāca pēc Rīgas domes deputāta Ģirta Lapiņa (Nacionālā apvienība) iesnieguma. Viņš lūdza izvērtēt, vai ir ievērots likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un vai saņemtā nauda nav izmantota priekšvēlēšanu aģitācijai pretēji likumam. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") ar lūgumu izvērtēt dāvinājumus un to izcelsmi vērsās ne tikai KNAB, bet arī Valsts drošības dienestā, Satversmes aizsardzības birojā un Finanšu izlūkošanas dienestā.

Pati Stepaņenko aģentūras LETA raidierakstā atteicās skaidrot, no kurienes nāk tēva dāvinātie līdzekļi. Viņa atsaucās uz tiesībām uz ģimenes privātumu, uzsvēra, ka dāvinājumi ir deklarēti, un norādīja, ka aizdomu gadījumā var vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Interesi par tēva naudu pastiprināja neatkarīgā tiešsaistes medija "The Insider" publikācija. Tajā vēstīts, ka Fedotovs un viņa uzņēmums "Forma ŽBI" vairākus gadus materiāli atbalstījuši Krievijas karaspēku Ukrainā: 2022. gadā uzņēmums ražojis prettanku šķēršļus jeb "pūķa zobus" un krāsnis, bet vēlāk Fedotovs dāvinājis transportu karaspēka apgādē iesaistītam fondam. Latvijas Televīzijai Fedotovs skaidroja, ka uzņēmums kā apakšuzņēmējs saņēmis nelielu pasūtījumu Belgorodas apgabala aizsardzībai.

Ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") Fedotovu iekļāvusi Latvijai nevēlamo personu sarakstā, tādējādi uz nenoteiktu laiku liedzot viņam ieceļot valstī.