Konkurences padome: granulu cenu kāpumu veicinājis vairāku tirgus faktoru kopums

Konkurences padome (KP) noslēgusi apkurē izmantojamo kokskaidu granulu tirgus uzraudzību un secinājusi, ka pēdējā gada būtisko cenu pieaugumu nav izraisījis viens atsevišķs apstāklis. Galvenie iemesli bijuši ražošanas izmaksu sadārdzināšanās, izejvielu un produkcijas pieejamības ierobežojumi, aukstās ziemas izraisītais pieprasījuma kāpums, eksporta apjomu palielināšanās un granulu importa no Baltkrievijas izbeigšanās.

KP veiktajos cenu monitoringos netika konstatētas pazīmes, kas radītu pietiekamu pamatu aizdomām par iespējamu saskaņotu rīcību starp monitorētajiem granulu mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem. Tirgus dalībniekiem atšķīries cenu līmenis, izmaiņu laiks, biežums un virziens, kā arī krājumu pieejamība.

No 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augusta beigām vidējā granulu mazumtirdzniecības pamatcena 15 kilogramu iepakojumam pieaugusi no aptuveni 4,28 eiro līdz 7,42 eiro jeb par aptuveni 73 %. Vidējā minimālā cena, ietverot arī piedāvājumus ar atlaidēm, pieaugusi no 4,16 eiro līdz 5,83 eiro jeb par 40 %.

Izpēti KP sāka 2026. gada jūlijā, reaģējot uz cenu kāpumu un bažām par pieejamību pirms 2026./2027. gada apkures sezonas. Aptaujāti seši mazumtirgotāji un 16 vairumtirgotāji un ražotāji. Aptuveni 70 % no mazumtirdzniecības cenas veido granulu iegādes izmaksas; ražošanā aptuveni 60 % izmaksu ir izejvielas.

2026. gada pirmajā pusgadā Latvijā ražoto granulu eksports bija par aptuveni 27 % lielāks nekā gadu iepriekš. Gandrīz visi aptaujātie ražotāji un vairumtirgotāji norādīja, ka eksporta pieprasījums ietekmē cenas Latvijā: vietējie patērētāji faktiski konkurē ar citu Eiropas valstu pircējiem. Importa iespējas samazinājušās arī ES sankciju dēļ — 2021. gadā no Baltkrievijas importēti aptuveni 345 tūkstoši tonnu granulu.

KP iesaka Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar nozares organizācijām turpināt pavasarī uzsākto dialogu un savlaicīgi informēt sabiedrību par piegādes nosacījumiem, sezonāliem ražošanas pārtraukumiem un citām tirgus tendencēm, lai patērētāji un tirgus dalībnieki varētu labāk pielāgoties pieprasījuma svārstībām.