Konkurences padome nepārsūdzēs spriedumu «Stiga RM» īpašnieka Ramoliņa lietā

Konkurences padome (KP) pirmdien paziņoja, ka nepārsūdzēs Zemgales rajona tiesas 29. septembra spriedumu civillietā, ko pret iestādi un tās bijušo vadītāju Juri Gaiķi bija cēlis SIA «Stiga RM» īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš. Tiesvedību iestāde neturpinās lietderības apsvērumu dēļ, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu.

Lēmums noslēdz strīdu par vēstuli, ko KP 2024. gada 15. maijā nosūtīja Rīgas pašvaldībai pēc tam, kad bija atļāvusi «Stiga RM» iegādāties pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas meži» kokzāģētavu «Norupe». Vēstulē KP atgādināja pirkuma līguma nosacījumu, ka pircējs un ar to saistītās personas nedrīkst būt iesaistītas kukuļošanā, un norādīja uz žurnāla «Dienas Bizness» publikāciju par Ramoliņa iespējamu saistību ar kukuļdošanu.

Tiesa šo norādi atzina par ziņu, nevis viedokli, jo tās patiesumu var objektīvi pārbaudīt, un secināja, ka KP izplatījusi nepatiesu un Ramoliņa godu un cieņu aizskarošu informāciju. Atsauce uz jau publicētu rakstu iestādi no atbildības neatbrīvo, norādīja tiesa. Tā arī atzina, ka KP drīkstēja informēt «Rīgas mežu» īpašnieci pašvaldību par darījumu, taču konkurences tiesības tai neuzlika pienākumu ziņot par šādām aizdomām.

Spriedums uzliek KP pienākumu vēstuli nomainīt, izņemot no tās apstrīdēto teikumu un atsauci uz mediju publikāciju, kā arī samaksāt Ramoliņam 100 eiro kompensāciju un 380 eiro valsts nodevu. KP ziņo, ka labotā vēstule pašvaldībai jau nosūtīta un pārējie pienākumi tiks izpildīti. Ramoliņš iepriekš aģentūrai LETA teicis, ka arī viņš spriedumu nepārsūdzēs, jo pamatprasība apmierināta pilnībā.

Savā paziņojumā KP uzsver, ka par vēstules nosūtīšanu vienojās visi padomes locekļi, tekstu sagatavoja iestādes izpildinstitūcija, atsevišķi viedokļi netika izteikti, bet vēstuli parakstīja toreizējais priekšsēdētājs Gaiķis. Pats Gaiķis, kurš tagad ir Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis, LETA iepriekš sacījis, ka vēstules rakstīšanu nav atbalstījis un spiediens uz viņu netika izdarīts.

KP arī atgādina, ka vēstules sūtīšanu jau bija vērtējis Senāts. Tas 2025. gada jūnija lēmumā secināja, ka iestāde nav paudusi savu apgalvojumu, bet atsaukusies uz publiski pieejamu informāciju. Rajona tiesa tomēr norādīja, ka Senāts skatīja rīcības tiesiskumu administratīvo tiesību kārtībā, kamēr civillietā vērtēta ziņas patiesība un aizskarošais raksturs pēc Civillikuma.