KP: granulu cenu kāpumu par 73 % izraisījuši tirgus faktori, nevis tirgotāju vienošanās

Konkurences padome (KP), noslēdzot kokskaidu granulu tirgus uzraudzību, secinājusi, ka pēdējā gada būtisko cenu kāpumu nav izraisījusi tirgotāju savstarpēja vienošanās. Izpētē, kas sākta 2026. gada jūlijā, netika konstatētas pietiekamas pazīmes par saskaņotu rīcību starp monitorētajiem mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem.

KP cenu monitoringa dati rāda, ka no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augusta beigām vidējā 15 kilogramu iepakojuma mazumtirdzniecības pamatcena pieauga no aptuveni 4,28 eiro līdz 7,42 eiro jeb par aptuveni 73 %. Vidējā minimālā cena ar atlaidēm kāpa no 4,16 eiro līdz 5,83 eiro jeb par 40 %. Visizteiktākās svārstības bija apkures sezonā un 2026. gada vasarā, gatavojoties nākamajai sezonai; atsevišķos periodos granulas pie dažiem tirgotājiem nebija pieejamas vai piedāvājums bija ierobežots.

Padome skaidro, ka galveno ietekmi radīja iepirkuma izmaksas — aptuveni 70 % no mazumtirdzniecības cenas. Ražošanā ap 60 % izmaksu veido izejvielas, pārējo — elektroenerģija, darbaspēks, iepakojums, transports un iekārtu uzturēšana. Papildus ietekmējusi aukstā 2025./2026. gada ziema un nepietiekami savlaicīgi izveidotie krājumi.

Latvijas granulu tirgus ir cieši saistīts ar eksportu. 2026. gada pirmajā pusgadā eksporta apjoms bija par aptuveni 27 % lielāks nekā gadu iepriekš, atgriežoties tuvu 2024. gada līmenim. Kad realizācija ārvalstīs ir izdevīgāka, vietējie patērētāji faktiski konkurē ar citu Eiropas valstu pircējiem, samazinot piedāvājumu un spiežot cenas augšup.

Situāciju pastiprinājusi arī importa samazināšanās pēc ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas granulām kopš 2022. gada. 2021. gadā no Baltkrievijas — toreizējā galvenā importa avota — Latvijā ievesti aptuveni 345 tūkstoši tonnu. Šī avota izzušana ierobežo iespēju ar importu kompensēt vietējā piedāvājuma trūkumu.

KP aptaujāja sešus mazumtirgotājus un 16 vairumtirgotājus un ražotājus. Padome iesaka Klimata un enerģētikas ministrijai turpināt sadarbību ar nozari un savlaicīgi informēt sabiedrību par piegādes nosacījumiem, sezonāliem ražošanas pārtraukumiem un citām tendencēm, lai patērētāji un tirgus dalībnieki varētu laikus pielāgoties.