Kulbergs 13. oktobrī tiekas ar kino nozari par alternatīvām «Netflix» nodevai

Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts») otrdien, 13. oktobrī, pulksten 9.00 Ministru kabinetā tiekas ar kino nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas kino finansēšanas atbalstu un iecerēto straumēšanas platformu jeb tā dēvēto «Netflix» nodevu. Par tikšanos piektdien informēja Valsts kanceleja un premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna, ziņo LSM, «Diena» un Jauns.lv.

Kulbergs rosina nozari līdz gada beigām kopā ar ekspertiem izvērtēt nodevas ekonomisko ietekmi un sagatavot salīdzināmu alternatīvu Latvijas filmu un seriālu finansēšanai. Viņš uzsver, ka kino industrijai vajadzīgs paredzams finansējums, lai veidotu filmas latviešu valodā un sasniegtu skatītājus arī ārpus Latvijas, taču valdībai jāpārliecinās, ka izvēlētais modelis dod iespējami lielāko ieguvumu valstij.

Premjers aicina Kultūras un Finanšu ministrijas kopā ar nozari izstrādāt finansējuma risinājumu, ko varētu salīdzināt ar paredzamo platformu ieguldījumu. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un platformu pārstāvjiem būtu jāvērtē Latvijas darbu izplatīšana, kopražojumi un starptautisku filmu projektu iespējas Latvijā. «Līdz šī gada beigām mums jāspēj likt galdā salīdzināmus aprēķinus, finansējuma avotu un priekšlikumu,» citē Kulbergu.

Iepriekš Kulbergs pauda, ka būtu jāvērtē atteikšanās no nodevas, bažījoties par attiecībām ar stratēģiskajiem partneriem un uzskatot, ka potenciālie ieņēmumi būtu nelieli salīdzinājumā ar ārvalstu producentu interesi filmēt Latvijā. Kino nozares pārstāvji pret atteikšanos iebilduši, uzsverot, ka nodeva veicinātu latviešu valodas satura tapšanu platformās.

Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma ik gadu būtu jāiegulda vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem — finansējot filmas, iegādājoties izplatīšanas tiesības vai iemaksājot Nacionālā kino centra budžetā. Kultūras ministrija aplēš, ka ārvalstu platformas varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro gadā; līdzīgs regulējums ir 18 ES valstīs.

Nākamais solis ir 13. oktobra tikšanās un līdz gada beigām sagatavotie salīdzināmie aprēķini, pēc kuriem valdība un Saeima varēs lemt par nodevas vai alternatīva modeļa tālāko virzību.