Kulbergs: katram valsts iztērētajam eiro jābūt izmērāmam rezultātos

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) piektdien, 9. oktobrī, konferencē «Viedā izaugsme: ilgtspējīgs valsts budžets digitālajā laikmetā» norādīja, ka katram iztērētajam valsts eiro jābūt izmērāmam rezultātos. Viņš kritizēja pieeju, kurā budžets galvenokārt tiek skatīts kā naudas sadales instruments starp nozarēm.

Pēc Kulberga teiktā pārāk reti uzdots jautājums, ko iedzīvotāji saņem pretī par samaksātajiem nodokļiem. Viņš uzsvēra, ka nevar turpināt audzēt izdevumus straujāk par ieņēmumiem un cerēt, ka ekonomikas izaugsme visas problēmas atrisinās pati. Valstij jāmācās tērēt gudrāk: katru problēmu nevar risināt ar papildu finansējumu, jaunām štata vietām un institūcijām.

Politiķis aicināja pirmām kārtām vērtēt lēmumu lietderību un nestrādājošas sistēmas mainīt, nevis tām automātiski piešķirt līdzekļus. Vienlaikus viņš mudināja pievērst lielāku uzmanību ieņēmumu vairošanai, šim mērķim pakārtojot valsts aparāta, institūciju un Eiropas Savienības fondu darbu.

Apvienotais saraksts piedāvā izveidot Latvijas attīstības fondu, kas apkopotu valsts aktīvus un nodrošinātu to profesionālu, caurskatāmu pārvaldību. Kapitālu būtu jāiegulda tautsaimniecībai svarīgās jomās, un tikai pēc tam dividendes novirzītu budžetā sociālo funkciju finansēšanai. Fonda uzdevumos ietilptu arī privātā kapitāla piesaiste un kapitāla tirgus attīstība.

Kulbergs uzsvēra, ka valsts uzņēmumiem jāstrādā iedzīvotāju, nevis politisko partiju interesēs. Budžeta ilgtspējai nepietiekot ar taupīšanu — nepieciešama izaugsme, investīcijas, produktivitātes kāpums un konkurētspējīgi uzņēmumi. Investīciju piesaistē viņš izcēla tiesu sistēmas nozīmi: komercstrīdiem jābūt atrisināmiem saprātīgā un paredzamā termiņā ar efektīvu spriedumu izpildi.

Digitalizācijai un mākslīgā intelekta izmantošanai, pēc premjera teiktā, jārada reāls ietaupījums valsts pārvaldē — jāvērtē ietaupītais laiks, nauda un cilvēkdarba stundas, nevis ieviesto sistēmu skaits. Viņš kritizēja praksi veidot jaunus reģistrus ar Eiropas finansējumu, kuru uzturēšana pēc tam gulstas uz budžetu, un minēja veselības nozarē esošos daudzos reģistrus kā piemēru.

Noslēgumā Kulbergs aicināja valsts panākumus mērīt pēc ietaupītajiem un nopelnītajiem līdzekļiem, piesaistītajām investīcijām un radītās vērtības, uzsverot, ka Latvijai vajadzīga nevis dārgāka, bet turīgāka valsts, kas jūtama ģimenēs, uzņēmumos un pašvaldībās.