Latvijā līdz 24. novembrim var vērtēt Igaunijas vēja parka Saare-Liivi paplašināšanu

Latvijas iedzīvotāji, organizācijas un iestādes līdz 24. novembrim var iesniegt Valsts vides dienestam (VVD) rakstiskus komentārus par Igaunijā plānotā jūras vēja parka «Saare-Liivi» papildu teritorijas pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Apspriešana sākta pēc Igaunijas Klimata ministrijas paziņojuma, un par to informē arī Enerģētikas un vides aģentūra.

Jautājums Latvijai ir būtisks, jo papildu teritorija atrodas Rīgas jūras līča vidusdaļā, Igaunijas teritoriālajos ūdeņos uz rietumiem no Kihnu salas un netālu no abu valstu jūras robežas. Ziņojumā līcis raksturots kā abām valstīm kopīgs, daļēji slēgts ūdensobjekts, kurā putni, sikspārņi, roņi un zivis pārvietojas pāri robežai, tāpēc ietekme vērtēta arī uz Latvijas pusi.

Saskaņā ar ziņojuma galveno alternatīvu 57,1 kvadrātkilometru platībā varētu uzbūvēt līdz 40 vēja turbīnām ar kopējo jaudu līdz 800 megavatiem. Vienas turbīnas jauda būtu 15–20 MW, augstums līdz 310 metriem, bet rotora diametrs 236–280 metri. Projekta izstrādes gaitā teritorija samazināta: IVN programmā sākotnēji tika vērtētas līdz 92 turbīnām 91,2 kvadrātkilometros. Projektu attīsta Igaunijas uzņēmums Utilitas Wind.

Papildu teritorija robežojas ar parka sākotnējo daļu, kurai Igaunijas iestādes šā gada 28. janvārī pēc IVN noslēgšanas izsniedza apbūves tiesības. Tur paredzētas līdz 80 turbīnām ar jaudu 1200–1600 MW, tāpēc kopā parks varētu sasniegt līdz 120 turbīnām un 2400 MW. Somijas vides iestāde norāda, ka, īstenojot abus projektus, tie visticamāk veidotu vienu vienotu vēja parku.

Ziņojuma secinājums ir tāds, ka ar paredzētajiem nosacījumiem un ietekmes mazināšanas pasākumiem būtiskas nelabvēlīgas pārrobežu ietekmes nebūs. Lielākā nenoteiktība saglabājas par migrējošo putnu, īpaši dzērvju un nakts migrantu, sadursmju risku kopā ar citiem līcī plānotajiem parkiem, kā arī par ietekmi uz Latvijas jūras monitoringa un sakaru sistēmām. Šo ietekmi paredzēts precizēt vēlākā projektēšanas posmā un parka darbības monitoringā.

Attiecībā uz zivīm ziņojumā minēts, ka papildu teritorijā nozīmīgas nārsta vietas nav atrastas, taču nelielu vietēju vai vairāku parku kopējo ietekmi uz reņģu krājumu pilnībā izslēgt nevar. Starptautiskajai kuģošanai šķēršļi netiek prognozēti, bet nav izslēgts, ka Latvijas zvejas kuģu maršruti šķērso parka teritoriju.

Konsultācijas par projektu notiek arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs. Piemēram, Somijā iestādes, iedzīvotāji un organizācijas viedokļus var sniegt no 13. oktobra līdz 4. decembrim.