Latvijā sākas solārā ziema: tumšākais ceturksnis ilgs līdz februārim

Piektdien, 6. novembrī, Latvijā sākas tā sauktā solārā ziema – trīs mēnešu periods, kurā Saules gaismas ir vismazāk. Saskaņā ar portāla «timeanddate.com» datiem, uz kuriem atsaucas Latvijas mediji, šis posms turpināsies līdz 4. februārim.

Visā solārās ziemas laikā dienas garums Rīgā būs mazāks par deviņām stundām. Gada īsākā diena būs 21. decembrī, kad ziemas saulgriežos saule Rīgā lēks ap plkst. 9.00 un rietēs ap plkst. 15.43. Gaišais laiks ilgs aptuveni sešas stundas un 43 minūtes jeb apmēram 28 % no diennakts.

Solārā ziema nav tas pats, kas astronomiskā vai meteoroloģiskā ziema. Astronomiskais rudens šogad sākās 23. septembrī un beigsies 21. decembrī; astronomiskā ziema tad turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20. martā.

Meteoroloģiskā ziema iestājas citādi – kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zem nulles, un par sākumu skaita pirmo no šīm dienām. Pērn Latvijā tā sākās 23. novembrī, 2024. gadā – 4. decembrī, bet 2022. un 2023. gadā – jau 17. novembrī.

Pēc ziemas saulgriežiem dienas pamazām kļūs garākas, taču tumšākais ceturksnis beigsies tikai 4. februārī. Nākamajā dienā, 5. februārī, sāksies solārais pavasaris, kas ilgs līdz 6. maijam. Šajā periodā dienas garums no nepilnām deviņām stundām augs līdz gandrīz 16 stundām.

Tādējādi, lai gan īsākā diena jau ir zināma, līdz solārā pavasara sākumam pēc saulgriežiem jāgaida vēl aptuveni 45 dienas. Meteoroloģiskās ziemas iestāšanās joprojām būs atkarīga no temperatūras krituma, nevis no kalendāra datuma.

Portāls «timeanddate.com» Rīgai novembrī rāda, ka dienas garums jau 6. novembrī ir mazāks par deviņām stundām un turpina saīsināties līdz ziemas saulgriežiem. Solārās ziemas jēdziens tādējādi apraksta gaismas ziņā nabadzīgāko gada ceturksni, nevis aukstuma sezonu.