Latvijas Dialogos līdz 10. novembrim notiks 173 sarunu apļi 32 pašvaldībās

Pirmdien, 26. oktobrī, sākās „Latvijas Dialogi” – jauna iniciatīva, ko rīkotāji iecerējuši kā ikgadēju tradīciju. Līdz 10. novembrim cilvēki visā valstī satiksies tā dēvētajos dialoga apļos, lai sarunātos par kopīgu tēmu „Kas mūs spēcina un (sa)tur kopā?”. Šogad pieteikti 173 apļi 32 pašvaldībās, liecina iniciatīvas mājaslapā publicētā informācija.

Rīkotāji uzsver, ka sarunu mērķis nav strīdēties vai panākt vienprātību, bet labāk saprast cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi un uzskatiem. Fonda atvērtai sabiedrībai „Dots” direktore Ieva Morica šādu sapratni nosaukusi par pamatu savstarpējai uzticībai un sadarbībai. Iniciatīva sakrīt ar laiku, kad arvien vairāk tiek runāts par sabiedrības noturību, un pievērš uzmanību tās cilvēciskajai pusei – piederības sajūtai un attiecībām.

Saskaņā ar mājaslapas datiem 158 apļi notiks klātienē un 15 tiešsaistē. Visvairāk sarunu pieteikts Rīgā (68), Cēsu novadā (11) un Rēzeknē (10), taču tās paredzētas arī mazās vietās, piemēram, Bārtā, Liezērē, Matkulē, Salnavā un Ugālē. Ārpus Latvijas apļus rīkos tautieši Gruzijā un Azoru salās.

Rīkošanā iesaistījušās 65 privātpersonas un 79 organizācijas. Biedrības, nodibinājumi un kopienas kopā vadīs 45 apļus, piedalās arī skolas, augstskolas, bibliotēkas, pašvaldības, valsts iestādes un uzņēmumi. Starp rīkotājiem minēti, piemēram, „Riga TechGirls”, „Swedbank”, biedrība „Tēvi”, „Hospiss LV” un kustība „Laiks lasīt”.

Katrā aplī satiekas seši līdz desmit cilvēki uz 60–90 minūšu sarunu, ko vada sagatavots sarunvedis. Dalība ir bez maksas, un īpašas zināšanas nav vajadzīgas. No visiem pieteiktajiem apļiem 56 ir atvērti publiskai dalībai, pārējie organizēti konkrētiem kolektīviem vai kopienām. Atvērtos apļus var atrast interaktīvajā kartē vietnē latvijasdialogi.lv un tur arī pieteikties, taču vietu skaits ir ierobežots.

Iniciatīvu rīko fonds „Dots” kopā ar Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Kultūras ministriju, Latvijas Lauku forumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citām organizācijām. Sarunās izskanējušās atziņas tiks anonīmi pierakstītas un pēc tam apkopotas publiski pieejamā ziņojumā, kas tiks nodots arī Valsts kancelejai, lai palīdzētu labāk izprast sabiedrības vajadzības.