Lielbritānija un Vācija kopīgi izmēģinās un ieviesīs MI savos bruņotajos spēkos

Lielbritānija un Vācija plāno kopīgi testēt, izstrādāt un ar laiku arī ieviest mākslīgā intelekta (MI) risinājumus savos bruņotajos spēkos. To pirmdien, 2. novembrī, laikrakstā «Frankfurter Allgemeine Zeitung» publicētā viesrakstā paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Stritings, pirms Berlīnē tikās ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu.

Sadarbības pamatā būs jau esošais kopīgais kiberdrošības projekts «Cyber Lighthouse», kas ir daļa no 2024. gadā parakstītā abu valstu aizsardzības līguma, ko dēvē par «Trinity House» vienošanos. Tagad šo projektu paplašinās ar MI jomu. Stritings rakstā uzsvēra, ka kopīga MI izmēģināšana un ieviešana armijā palīdzēšot neatpalikt no tiem, kas vēlas abām valstīm kaitēt.

Praktiskā īstenošana vēl tikai jāizstrādā. 2027. gada pavasarī paredzēts sasaukt Vācijas un Lielbritānijas valdību un nozares pārstāvju apaļo galdu, kurā apvienos militāro, tehnoloģisko un rūpniecības pieredzi. Kā norāda «Euronews», līdz šim nav paziņotas ne konkrētas MI sistēmas, ne programmas, ne finansējuma apjoms.

Ministrs atgādināja arī par abu valstu aizsardzības nozaru tuvināšanos. Pēc viņa teiktā, kopš «Trinity House» līguma noslēgšanas Vācijas uzņēmumi ir apņēmušies Lielbritānijas aizsardzības industrijā ieguldīt 800 miljonus sterliņu mārciņu. Starp tiem minēts Minhenes MI uzņēmums «Helsing», kas Plimutā attīsta MI vadītu zemūdens aparātu ražošanu, kā arī «Rheinmetall», kura ieguldījumi ietver jaunu lielgabalu stobru rūpnīcu Telfordā.

Vācu ziņu aģentūra dpa norāda, ka Stritings savu aicinājumu pamatojis ar pieaugošiem draudiem no naidīgām valstīm. Viņaprāt, valsts atbalstīts terorisms, sabotāža un cita naidīga darbība kļūst arvien biežāka, un liela daļa no tās nāk no Krievijas. Tāpēc Eiropas valstīm esot jāreaģē kopīgi.

MI loma karadarbībā strauji pieaug. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja jau brīdinājusi, ka šajā jomā sākušās bruņošanās sacensības, un aicinājusi pieņemt juridiski saistošus noteikumus autonomajām ieroču sistēmām.

Nākamais solis būs pavasarī plānotā tikšanās, kurā abām valstīm būs jāvienojas, kurus projektus īstenot vispirms un kā sadalīt atbildību. Tikai pēc tam kļūs skaidrs, kādas tehnoloģijas un kad patiešām nonāks abu valstu armijās.