Liepājā atklāts atjaunots memoriāls Centrāleiropas ebreju holokausta upuriem

Liepājas Līvas kapsētā ebreju sektorā ceturtdien, 8. oktobrī, atklāts atjaunots masu kapa memoriāls, kas godina Vācijas, Austrijas, Ungārijas un Čehoslovākijas ebrejus, kuri holokausta laikā tika deportēti uz Latviju un gāja bojā Liepājā. Atklāšanas diena ir simboliska – 1943. gada 8. oktobrī tika likvidēts Liepājas geto.

Memoriāls veltīts cilvēkiem, kurus nacistiskās okupācijas laikā deportēja no dažādām Eiropas valstīm, ieslodzīja geto un nometnēs un vēlāk nogādāja Liepājā. Piemiņas vietā saglabāti to cilvēku vārdi, kuru dzīve noslēdzās šajā pilsētā. Pasākumā piedalījās holokaustu pārdzīvojušo pēcteči un pētnieki.

Masu kapa atrašanās vieta precizēta pēc 2021. gadā sāktās izpētes. Holokaustā izdzīvojušā Vācijas ebreja dēls Freds Zimmaks Latvijā meklēja apbedījumu, kurā guldīti Liepājas geto ieslodzītie; kapsētas darbinieks Mareks Fūrmanis palīdzēja to atrast ebreju daļā, kur jau padomju laikā stāvēja piemiņas akmens. Izpētē secināts, ka kapā apglabāti geto ieslodzītie, kuri 1944. gadā gāja bojā bombardēšanas laikā.

Muzeja „Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis uzsver, ka piemineklis ir būtisks tiem, kurus deportēja ar mērķi, lai viņi tiktu aizmirsti dzimtenē. Starp upuriem bija Austrijas, Vācijas, Čehijas un Ungārijas ebreji. Liepājniece Tatjana Ciganova, kuras vecvecāki tika nošauti, norādīja, ka piemiņa nepieciešama, lai holokausta nežēlība neatkārtotos pret nevienu tautību.

Vēsturiskais konteksts liecina, ka pēc 1935. gada tautas skaitīšanas Liepājā dzīvoja aptuveni 7000 ebreju. Pēc okupācijas sākuma 1941. gadā sākās masveida vajāšanas; līdz 1942. gada pavasarim dzīvi palikuši bija 826 ebreji, kurus ieslodzīja geto. 1943. gada 8. oktobrī geto likvidēja – aptuveni 750 ieslodzītos deportēja uz Rīgu, bet 360, kurus atzina par darbam nederīgiem, nosūtīja uz Aušvicu.

1944. gada rudenī uz Liepāju nogādāja aptuveni 280 ieslodzītos no Rīgas geto un tā filiālnometnēm; 22. decembra bombardēšanā gāja bojā 13 ieslodzītie, galvenokārt Vācijas ebreji, kurus apbedīja ebreju kapsētā. Memoriāla iniciators Freds Zimmaks cer, ka piemiņas pasākumi un darbs ar skolām palīdzēs nodot zināšanas nākamajām paaudzēm. Latvijā turpinās arī citu neatklātu likteņstāstu izpēte, tostarp plāns pie Mazjumpravas muižas Rīgā.