Likvidācijā iestrēgušas 40 partijas, Tieslietu ministrija sāk meklēt risinājumu

Latvijā šobrīd 40 politiskās partijas un apvienības ir sākušas likvidācijas procesu, bet nav to pabeigušas, Latvijas Radio pastāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Ilgāk par visām šajā sarakstā ir «Latviešu partija», kuras likvidācija sākta 2006. gadā. Tieslietu ministrija apstiprinājusi, ka darbs pie normatīvā regulējuma, kam šie jautājumi jāsakārto, tikko sākts.

Problēma ir tā, ka likumos nav noteikts maksimālais likvidācijas termiņš un nav arī tiesiska pamata izslēgt no reģistra partiju, kas likvidācijā atrodas gadiem. Tieslietu ministrija šādas organizācijas raksturo kā formāli pastāvošas, bet faktiski neaktīvas. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā reģistrētas 86 partijas un apvienības, un no 40 likvidējamām 33 šo procesu sākušas pirms sešiem un vairāk gadiem.

Viens no iemesliem ir tiesu prakse likvidatoru iecelšanā. Parasti par likvidatoriem ieceļ visu partijas valdi ar kopīgām pārstāvības tiesībām, tāpēc galīgo lēmumu var pieņemt tikai visi kopā. KNAB Politisko partiju finanšu kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma Latvijas Radio skaidroja, ka valdes locekļi bieži nespēj vienoties, bet tiem, kas grib procesu pabeigt, trūkst instrumentu. Turklāt partijas biedri ar savu mantu par partijas parādiem neatbild.

Parādi ir būtiska problēmas daļa. Pēc KNAB sniegtās informācijas 11 likvidējamās partijas ir parādā birojam un valstij par nesamaksātiem administratīvajiem sodiem un budžetā atmaksājamiem līdzekļiem, kopā vairāk nekā miljonu eiro. KNAB ziņojumā par partiju 2023. gada pārskatu pārbaudēm bija minētas 37 likvidējamas partijas, bet 15 no tām kopējās parādsaistības pret valsti bija 932 987,93 eiro.

KNAB piedāvā vienkāršotu mehānismu. Kad partijas likvidācija sākta, par to tiktu publicēts paziņojums «Latvijas Vēstnesī», un, ja neviens nepiesakās par likvidatoru, Uzņēmumu reģistrs partiju varētu izslēgt. Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks rosina izslēgt no reģistra partijas, kas trīs vēlēšanās pēc kārtas nepiedalās, un liegt startēt vēlēšanās, kamēr nav nokārtoti parādi. Politoloģe Iveta Kažoka un «Providus» pētniece Līga Stafecka atbalsta pārmaiņas, bet brīdina, ka likvidāciju nedrīkst izmantot, lai izvairītos no parādiem.

Tieslietu ministrija jau augustā valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par partiju uzraudzību. Tajā rosināts ļaut Uzņēmumu reģistram apturēt vai izbeigt partijas darbību, ja tās valdei ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību, tā nav iesniegusi biedru reģistru vai nav sasniedzama juridiskajā adresē, bet KNAB to varētu darīt, ja nav iesniegts gada pārskats. Pirms lēmuma partija saņemtu brīdinājumu un termiņu pārkāpuma novēršanai, un lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā. Pašlaik šādi jautājumi vienmēr nonāk tiesā, kas procesu ievērojami pagarina.