LNMM rudenī rādīs izstādi "Ceļojums uz Marsiem" par mākslinieku tikšanos ar retajām parkveida pļavām

No 22. oktobra līdz 11. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Rīgā būs skatāma Latvijas Dabas fonda, fotogrāfa Kristapa Kalna un mākslinieces Sarmītes Māliņas izstāde par parkveida pļavām, kas Latvijā saglabājušās vairs tikai ap 1400 hektāru platībā.

Jānis Vītols 8. oktobris 2026, 03:21 · 1 min lasīšanai

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas trešā stāva vestibilā Rīgā no 22. oktobra līdz 11. novembrim būs apskatāma izstāde "Ceļojums uz Marsiem. Mākslinieks ienāk parkveida pļavā". To kopīgi veidojuši Latvijas Dabas fonds, fotogrāfs Kristaps Kalns un māksliniece Sarmīte Māliņa, un tā pievēršas vienai no retākajām un sugām bagātākajām Latvijas ainavām.

Ekspozīcijas pamatā ir lielformāta fotogrāfijas, kurās redzams, kā astoņi Latvijas mākslinieki un mākslinieku grupas dažādos gadalaikos iepazina parkveida pļavas. Lielākā daļa attēlu uzņemta Valkas novada Marsos, ko rīkotāji raksturo kā vienu no izcilākajām un senākajām šāda veida pļavām valstī.

Ziemeļgaujas pļavās 2025. un 2026. gadā viesojās Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics, apvienība "Skuja Braden", tēlnieks Aigars Bikše, dzejnieks Jānis Rokpelnis, komponists Krists Auznieks kopā ar mākslinieci Kristu Vindbergu-Auznieci, mākslinieks Andris Eglītis, aktieris Vilis Daudziņš un grupa "Alejas". Viņu apmeklējumus fotografēja Kalns, bet pēc tam katrs dalībnieks savus iespaidus pauda sev raksturīgā mākslas valodā. Arī šie darbi iekļauti izstādē.

Latvijas Dabas fonda direktore Inese Ebele parkveida pļavas raksturo kā kultūrainavu, kurā cilvēka darbība un daba viena otru bagātina. Pēc viņas teiktā, mākslinieki tika aicināti ienākt šajā ainavā un veidot ar to savu dialogu, lai pievērstu uzmanību šo teritoriju vērtībai.

Parkveida pļavās starp atklātiem zālājiem izklaidus aug lieli un veci koki. Šādas vietas gadsimtiem ilgi veidojušās, cilvēkiem pļaujot sienu un ganot lopus, un tieši šī mijiedarbība padarījusi tās par vienām no bioloģiski daudzveidīgākajām ekosistēmām reģionā. Mainoties saimniekošanas paradumiem, tās Latvijā gandrīz izzudušas, un pašlaik saglabājušās aptuveni 1400 hektāru platībā.

Izstādes autore Sarmīte Māliņa pieredzi pļavās salīdzina ar dzīvu dabas sajūtu orķestri, kur apvienojas vareni koki, ganības un lopu smarža. Kristaps Kalns savu lomu projektā tēlaini dēvē par savedēja lomu, kas iepazīstina cilvēku ar pļavu un vēro šo satikšanos.

Izstāde LNMM galvenajā ēkā Jaņa Rozentāla laukumā 1 durvis vērs 22. oktobrī un būs atvērta līdz 11. novembrim.