Medicīnas vēstures muzejā 14. oktobrī diskusija par represīvās psihiatrijas mantojumu

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 14. oktobrī no plkst. 17 līdz 19 rīkos diskusiju «Neērtais zinātnes mantojums. Ko darīt ar pagātnes pētījumiem?». Pasākums veltīts zinātnes vēstures kritiskai izvērtēšanai Latvijā, tostarp eigēnikas ideju ietekmei un represīvās psihiatrijas mantojumam, informē muzejs un pasākuma apliecinājums Satori.

Diskusijā antropoloģijas, bioētikas, medicīnas vēstures un filozofijas eksperti apspriedīs, kā rīkoties ar pagātnes pētījumiem, kuru mantojums mūsdienās raisa neērtus jautājumus. Sarunā pievērsīsies arī tam, kā pārskatīt problemātiskas zinātnes vēstures lappuses un kā šo pieredzi iekļaut izglītībā, pētniecībā, kā arī muzeju un izstāžu darbā.

Ar īsiem referātiem uzstāsies Latvijas Universitātes asociētā profesore un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošā pētniece Signe Mežinska, Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Anatomijas un antropoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Vētra, kā arī LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Igors Gubenko. Diskusiju vadīs sociālantropologs un RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Dalība pasākumā ir bez maksas.

Muzejs atgādina, ka līdz 2027. gada martam tajā skatāma arī izstāde «Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks». Muzeja pārstāvis Māris Šteinbergs aģentūrai LETA norādījis, ka ekspozīcija uz pagātnes notikumu fona iezīmē mūsdienu medicīnas apsolījumus — ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.

Izstādes līdzkuratore, mākslas vēsturniece Māra Traumane norādījusi, ka ekspozīcija rosina domāt par atbildību, kas pavada vēlmi klasificēt, racionalizēt, mainīt un «uzlabot» dzīvības formas, kā arī par ētiskiem jautājumiem, kas rodas, zinātnei lemjot par dzīves procesiem. Laboratorijai līdzīgā vide veicina mijiedarbi starp vēstures artefaktiem, medicīnas inovācijām un laikmetīgo mākslu.

Kuratoru komandā ir Traumane, Gubenko un Kaspars Vanags; galvenā pētniece — Anna Žabicka. Muzejs skaidro, ka progresa ideja par «nākotnes cilvēku» — veselīgāku un spējīgāku — izstādē atklājas kā labi gribēts, bet vienlaikus riskants nodoms, jo ceļš pretim ideālam reti pieļauj atšķirīgo un gandrīz vienmēr izslēdz tos, kas negrib vai nespēj tam sekot.