MI modelis pēc vienas sejas fotogrāfijas novērtē vēža pacientu izdzīvošanas risku

ASV Masačūsetsas štata slimnīcu un pētniecības tīkla Mass General Brigham zinātnieki žurnālā «The Lancet Digital Health» 19. oktobrī publicējuši pētījumu par mākslīgā intelekta modeli FAHR-Face, kas no parastas sejas fotogrāfijas spēj novērtēt cilvēka bioloģisko vecumu un vēža pacientiem arī izdzīvošanas izredzes. Pētnieki to sauc par pirmo pierādījumu, ka MI var tieši prognozēt vēža pacienta izdzīvošanu pēc fotoattēla.

Pamatmodelis apmācīts ar vairāk nekā 40 miljoniem sejas attēlu, un uz tā bāzes izstrādāti divi rīki. FAHR-FaceAge nosaka, cik vecs cilvēks izskatās, un publiskās datu kopās tā vidējā kļūda bija 5,1 gads. FAHR-FaceSurvival pielāgots ar 34 363 vēža pacientu fotogrāfijām un mirstības risku vērtē tieši, nevis caur vecumu. Abu rīku prognozes savstarpēji korelē vāji, bet apvienotas tās uzlaboja prognožu precizitāti.

Testa grupā ar 3820 staru terapijas pacientiem ASV ceturtdaļai, kurai modelis piešķīra augstāko riska novērtējumu, mirstība bija vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā zemākā riska ceturtdaļai, ņemot vērā arī citus klīniskos faktorus. Rezultāti apstiprināti neatkarīgā pacientu grupā Nīderlandē. Pacientiem, kuri pēc FAHR-FaceAge vērtējuma izskatījās vismaz piecus gadus vecāki par savu vecumu, nāves risks vidēji četru gadu novērošanas laikā bija par 21 % lielāks, bet tiem, kas izskatījās vismaz piecus gadus jaunāki, par 17 % mazāks.

Rīki skatās uz dažādām sejas daļām. Vecuma modelis galvenokārt vērtē krokas no deguna malām līdz mutes kaktiņiem, pieri virs acu dobumiem un deniņus, bet izdzīvošanas modelis – zonu zem acīm un ap deguna pamatni. Pētnieki arī konstatēja, ka smēķēšana, liela alkohola un narkotiku lietošana saistīta ar to, ka cilvēks MI vērtējumā izskatās vecāks.

Pētījuma autors, radiācijas onkologs Reimonds Maks norāda, ka sabiedrībai novecojot ārstiem vajag labākus veidus, kā pirms intensīvas ārstēšanas novērtēt pacienta trauslumu, un rīks domāts kā atbalsts ārsta lēmumam, nevis tā aizstājējs. Komanda uzsver, ka modelis bija stabils pret pozas, apgaismojuma, sejas izteiksmes un kosmētikas izmaiņām.

Neatkarīgie eksperti, kurus aptaujāja Lielbritānijas Zinātnes mediju centrs, ir piesardzīgāki. Sarejas universitātes profesors Miroslavs Bobers to sauc par daudzsološu koncepcijas pierādījumu, kas vēl nav gatavs klīniskai lietošanai. Viņš norāda, ka rīks nav salīdzināts ar ārstu pašu vērtējumu, smaids vai apgaismojums mainīja vecuma novērtējumu vidēji par aptuveni diviem gadiem, un melnādainiem pacientiem sejas vecuma rādītājs pēc citu faktoru ņemšanas vērā nebija būtiski saistīts ar izdzīvošanu.

Pētnieki atzīst, ka pirms plašākas izmantošanas vajadzīgi papildu pētījumi dažādās slimnīcās un pacientu grupās. Darbu finansējusi Eiropas Pētniecības padome.