Nacionālajā bibliotēkā atklāj izstādi par Baltkrievijā aizliegtajām grāmatām

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) M stāva galerijā trešdien, 21. oktobrī, plkst. 17.00 atklās izstādi «Aizliegto grāmatu balsis». Tās oriģinālais nosaukums ir «Baltkrievija. Aizliegto grāmatu balsis» (Belarus. Voices of Banned Books). Izstāde būs apskatāma līdz 2027. gada 27. februārim, un ieeja ir bez maksas.

Ekspozīciju izveidojusi tiesību aizstāvības organizācija «Baltkrievijas PEN centrs», bet tās atvešanu uz Rīgu koordinē Latvijas baltkrievu asociācija «Supolka». Izstāde stāsta par autoriem un darbiem, ko Baltkrievijas varas iestādes atzinušas par «ekstrēmistiskiem», «valsts interesēm kaitīgiem» vai tādiem, kuros ir «nevēlama informācija». Rīkotāji uzsver, ka šādas grāmatas pazūd no bibliotēkām, grāmatnīcām un mācību programmām.

Baltkrievijas PEN centra vadītāja, dzejniece Tacjana Ņadbai norāda, ka izstādē apkopotās grāmatas atšķiras gan pēc žanra un tēmas, gan pēc vietas, no kuras tās nāk. Viņasprāt, tās vieno viens: atteikšanās pieņemt totalitāras valsts skatījumu uz pasauli. Tieši tāpēc, kā viņa saka, šīs grāmatas varai šķiet bīstamas.

Pēc Baltkrievijas PEN centra datiem, kopš 2020. gada valstī politisku vai ideoloģisku iemeslu dēļ aizliegtas vairāk nekā 390 grāmatas un aizliegumi skar vairāk nekā 324 autorus. Piecu gadu laikā likvidētas piecas neatkarīgas izdevniecības, un vismaz 19 rakstnieki joprojām nav brīvībā. Organizācija nošķir trīs veidu sarakstus: oficiālo ekstrēmistisko materiālu sarakstu, oficiālo valsts interesēm kaitīgo izdevumu sarakstu un neoficiālu «melno sarakstu», kas nav publisks, taču bibliotēkām un grāmatnīcām ir labi zināms. Par šādas grāmatas glabāšanu mājās var draudēt naudas sods vai arests līdz 15 dienām.

Saraksti joprojām tiek papildināti. Piemēram, 2. jūlijā Minskas Zavodskas rajona tiesa ekstrēmistisko materiālu sarakstam pievienoja vēl deviņas grāmatas, to vidū Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas citātu krājumu, ko 2019. gadā izdeva «Radio Svaboda».

Izstādes aprakstā PEN centrs min, ka tās pamatā ir pieci stendi, kuros katrā aplūkotas divas aizliegtas grāmatas. Starp tām ir gan baltkrievu autoru darbi, piemēram, Alhierda Baharēviča romāns «Dogs of Europe», gan ārzemju grāmatas, tostarp Annas Aplbaumas «Gulag», Fredrika Bakmana «Beartown» un Hanjas Janagiharas «A Little Life» (nosaukumi norādīti angliski, kā PEN aprakstā). Ekspozīcijā iekļauta arī 16 minūšu filma un aptuveni 40 aizliegtu grāmatu kolekcija.

Pirms Rīgas izstāde bija skatāma Polijā. To prezentēja Krakovā Starptautiskā PEN 91. kongresā un Gdaņskā Gedroica balvas pasniegšanas laikā, bet šā gada janvārī un februārī tā bija apskatāma Brīvās Baltkrievijas muzejā Varšavā.