Nepāla atsakās no Latvijas segām un ķiverēm, IeM rosina atcelt palīdzības rīkojumu

Latvijas humānās palīdzības sūtījums Nepālai tā arī netiks nosūtīts. Valsts, ko augusta beigās skāra ledāja sabrukuma izraisīti plūdi un dubļu straumes, oficiāli atteikusies no Latvijas piedāvājuma, un Iekšlietu ministrija (IeM) Tiesību aktu portālā ievietojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas atceltu 9. septembra rīkojumu Nr. 543 par palīdzības sniegšanu. Projekts saskaņots ar Ārlietu, Finanšu, Tieslietu un Veselības ministriju, svētdien ziņoja aģentūra LETA.

Septembrī valdība nolēma Nepālai nodot 6000 segu un 50 glābšanas darbu ķiveres ar lukturiem no valsts materiālajām rezervēm. Pusi segu un ķiveres bija paredzēts ņemt no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rezervēm, otras 3000 segas no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD). Kravu bija jānogādā VUGD ar Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma transporta atbalstu.

Pēc IeM sagatavotās informācijas, Nepāla 29. augustā aktivizēja ES civilās aizsardzības mehānismu un lūdza starptautisku palīdzību. VUGD kā Latvijas kontaktpunkts šim mehānismam pieprasījumu saņēma caur ES Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centru, un Nepālas atbildīgā iestāde Latvijas piedāvājumu sākotnēji apstiprināja. VUGD sūtījumu sagatavoja, un valdība to atbalstīja.

Tomēr, meklēšanas un glābšanas darbiem turpinoties, Nepālas iestādes vēlreiz izvērtēja vajadzības un secināja, ka Latvijas palīdzība vairs nav nepieciešama. Oficiālo atteikumu VUGD saņēma septembra vidū. Par rīkojuma atcelšanu vēl jālemj valdībai.

Septembrī IeM lēsa, ka palīdzības kopējās izmaksas varētu sasniegt 235 000 eiro. No tiem līdz 15 000 eiro bija paredzēti transportam, bet līdz 220 000 eiro izmantoto rezervju atjaunošanai. ES transporta izmaksas varēja līdzfinansēt līdz 75 % apmērā. Toreizējā paziņojumā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava uzsvēra, ka katastrofas brīdī palīdzībai jābūt ātrai un praktiskai.

Katastrofa sākās 26. augustā, kad ledāja sabrukums Nepālā un Ķīnā izraisīja ledus atlūzu plūsmu un plašus postījumus. Visvairāk cieta Rasuvas, Nuvakotas un Dhadingas apgabali, kuros Nepālas valdība izsludināja ārkārtas situāciju.

Šis gadījums parāda, kā darbojas ES civilās aizsardzības mehānisms: palīdzības pieprasījumi un piedāvājumi tiek koordinēti caur kopīgu centru, un cietusī valsts var no tiem atteikties, ja situācija uz vietas mainās. IeM norāda, ka Latvija caur šo mehānismu regulāri palīdz katastrofās un krīzēs cietušām valstīm.