Ohaio pētnieki ar MI elektronisko degunu pārraida smaržas pa internetu

Ohaio Valsts universitātes (ASV) pētnieki žurnālā Science Advances aprakstījuši sistēmu Scentronic, kas ļauj attālināti nodot informāciju par smaržu. Elektroniskais deguns ar mašīnmācīšanās palīdzību nosaka, ko tas sajūt, un pa internetu nosūta signālu uz nelielu ierīci otrā pusē, kura izsmidzina atbilstošu aromātu. Pētījumu publiskoja 21. oktobrī, un šonedēļ par to plaši ziņoja tehnoloģiju un zinātnes mediji.

Būtiski, ka pa tīklu netiek sūtītas pašas smaržas molekulas. Sūtīta tiek tikai klasifikācija, proti, kuru no zināmajām smaržām sensors atpazinis. Saņēmēja ierīcē jau ir mazas tvertnes ar aromatizētiem šķidrumiem, un virs tām vibrējoši izsmidzinātāji izdala smalkus pilienus gaisā. Šobrīd sistēma pazīst tikai piecas smaržas: kafiju, alu, kūku, apelsīnu un sarkanvīnu.

Elektroniskais deguns sastāv no metāla oksīda gāzes sensoriem, kuru elektriskā pretestība mainās, kad uz tiem nonāk, piemēram, etanols vai citrusaugļos esošais limonēns. Pētījuma vadošā autore, doktorante Čuņju Jana (Chunyu Yang), atzinusi, ka grūtākais bija iemācīt algoritmu atšķirt smaržas, jo sensoriem katrs aromāts bija jāpiedāvā simtiem reižu. Pētnieki izgatavoja vairākus saņēmēja variantus: aproci, kaklarotu un rokā turamu ierīci. Pārbaudē ar 14 brīvprātīgajiem rokas ierīces pārraidītās smaržas vidēji tika pareizi atpazītas 73 % gadījumu.

Komandas izpratnē tehnoloģija varētu bagātināt attālinātu saziņu, piemēram, ļautu tuviniekiem citā valstī sajust gatavotas maltītes smaržu. Kā citas iespējas minētas pilnīgāka virtuālā un papildinātā realitāte, smaržu izmēģināšana iepērkoties internetā un medicīna. Ārsti ar to varētu pārbaudīt, cik izkropļota ir pacienta oža pēc vīrusu slimībām vai neirodeģeneratīvu saslimšanu gadījumā. Pētnieki izgatavojuši arī prototipu, kas līdzīgā veidā attālināti piešķir garšu ūdens krūzei.

Paši autori uzsver, ka tas ir pētniecības prototips, kas izstrādāts bez uzņēmumu iesaistes. Lai to komercializētu, vajadzētu daudz lielāku apmācības datu kopu, uzticamu atpazīšanu ikdienas apstākļos, kur smaržas parasti jaucas, kā arī kompaktāku ierīci, ko viegli uzpildīt. Jāizvērtē arī, vai ir droši atkārtoti ieelpot izsmidzināto miglu. Pēc Janas teiktā, viedtālrunis principā varētu pieslēgties smaržu ierīcei, bet visu iebūvēt pašā tālrunī būtu sarežģīti.

Neatkarīgi eksperti ideju vērtē atzinīgi, taču piesardzīgi. Londonas Universitātes koledžas pētniece Marianna Obrista izdevumam New Scientist norādījusi, ka smaržas atpazīšana un līdzīgas smaržas izdalīšana no ierobežota krājuma ļoti atšķiras no tā, cik viegli mūsdienās pārraida skaņu un attēlu. Viņasprāt, līdz īstai smaržu ierakstīšanai un atskaņošanai vēl ir tāls ceļš. Nākamais solis komandai ir paplašināt atpazīstamo smaržu klāstu un iemācīt sistēmai atjaunot sarežģītākus aromātus.