Pie valsts apmaksāta psihiatra pieaugušie vidēji gaida 74 dienas, pie psihologa 85

Pieaugušajiem, kuri vēlas saņemt valsts apmaksātu psihiatra konsultāciju, šā gada septembra sākumā vidēji bija jāgaida 74 dienas, liecina Veselības ministrijas (VM) apkopotā informācija, ko sestdien publiskoja Latvijas Radio raidījums «Atvērtie faili». Rinda pie psihologa bija vēl garāka – vidēji 85 dienas, bet uz psihiatrijas dienas stacionāru – 61 diena. Tie ir ārstniecības iestāžu norādītie vidējie rādītāji, un atsevišķās iestādēs gaidīšanas laiks var būt gan dažas dienas, gan gandrīz gads.

Pieejamībai ir nozīme arī plašākā kontekstā. Pēc Eurostat datiem 2023. gadā Latvijā bija 14,0 nāves gadījumi pašnāvības dēļ uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr ES vidējais rādītājs bija 10,4. Tādējādi Latvija ES ierindojās piektajā vietā aiz Lietuvas, Slovēnijas, Ungārijas un Igaunijas. Pēc LSM sniegtās informācijas pērn Latvijā pašnāvībā dzīvību zaudēja 239 cilvēki, lielākoties vīrieši.

Problēma ir arī speciālistu izvietojumā. Veselības inspekcijas dati liecina, ka gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 307 psihiatri, 74 bērnu psihiatri un 124 psihoterapeiti, ieskaitot arī nesertificētus speciālistus. Rīgā strādā 54 % psihiatru, 60 % bērnu psihiatru un 92 % psihoterapeitu, bet daudzās pašvaldībās ārpus lielākajām pilsētām psihiatru ir tikai daži.

Rindas garākas kļūst jau vairākus gadus. Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) vadības ziņojumā par 2025. gadu norādīts, ka pirmreizējam pacientam uz valsts apmaksātu psihiatra konsultāciju centrā pērn bija jāgaida vidēji 78 dienas, kamēr 2024. gadā – 59 dienas, lai gan mērķis bija 33 dienas. Aprīlī VM informēja, ka Rīgā uz valsts apmaksāta bērnu psihiatra konsultāciju vidēji jāgaida 155 dienas.

Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube Latvijas Radio skaidroja, ka pēc Covid-19 pandēmijas aizspriedumi pret psihiatra apmeklēšanu mazinājušies un palīdzību meklē vairāk cilvēku, bet ārstu skaits nav pieaudzis. Viņaprāt, ideālā gadījumā pie psihiatra būtu jānokļūst divu nedēļu laikā. Daļa ārstu lielās slodzes dēļ samazina darbu valsts apmaksātajā sistēmā vai pāriet uz privāto sektoru.

VM kā galveno risinājumu min jaunu speciālistu sagatavošanu. Šogad rezidentūrā paredzētas desmit vietas psihiatriem un trīs bērnu psihiatriem, bet nākamgad tās provizoriski plānots palielināt līdz attiecīgi 13 un sešām. Ministrija atzīst, ka ar to vien nepietiek, jo daļa jauno ārstu nevēlas strādāt reģionos.

Steidzamāko gadījumu atlasei NPVC izveidojis triāžas rīku – anketu, ko pacients aizpilda pats un ko pēc tam izvērtē ārstniecības persona. Pirmajos četros mēnešos to aizpildīja aptuveni 3000 iedzīvotāju. Centrs arī veido vienotu psihiskās veselības pakalpojumu kartējumu, ko nākamgad plānots digitalizēt, lai būtu redzams, kuros reģionos speciālistu trūkst visvairāk.