PMLP: Krievijas pilsoņi patvēruma iesniegumos min arī vajāšanu militārā dienesta dēļ

Krievijas pilsoņi, kas Latvijā lūdz patvērumu, savos iesniegumos kā vienu no iemesliem min arī iespējamo vajāšanu saistībā ar militāro dienestu. To pirmdien, 12. oktobrī, ziņu aģentūrai LETA apstiprināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Pārvaldes dati liecina, ka pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits no Krievijas pilsoņiem kopš 2022. gada ir ievērojami sarucis. 2022. gadā Latvijā pirmo reizi patvērumu lūdza 120 Krievijas pilsoņi, 2023. gadā – 45, 2024. gadā – 42, bet 2025. gadā – 29. Šogad līdz 31. augustam reģistrēti 19 šādi pieteikumi.

Bēgļa statusu 2022. gadā saņēma 16 Krievijas pilsoņi, 2023. gadā – 24, 2024. gadā – 25 un 2025. gadā – 19. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos bēgļa statuss piešķirts 13 personām. Kopumā laikā no 2022. gada līdz šā gada augusta beigām bēgļa statuss piešķirts 97 Krievijas pilsoņiem, kamēr pirmreizējo pieteikumu šajā periodā bija 255.

Alternatīvais statuss Krievijas pilsoņiem piešķirts retāk: 2023. gadā sešiem un 2024. gadā pieciem cilvēkiem. 2022. gadā, 2025. gadā un šogad līdz augusta beigām neviens Krievijas pilsonis šādu statusu nav saņēmis.

PMLP atsevišķu statistiku par to, cik reizes statuss piešķirts tieši tāpēc, ka personai dzimtenē draudētu vajāšana militārā dienesta dēļ, neapkopo. Pārvalde norāda, ka šādi apstākļi patvēruma meklētāju iesniegumos parādās, taču ar tiem vien nepietiek. Tādējādi nav iespējams pateikt, cik daudzos no pozitīvajiem lēmumiem tieši šis apstāklis bijis izšķirošais.

Iestāde uzsver, ka bailes no sekām par dezertēšanu vai izvairīšanos no dienesta pašas par sevi automātiski nepierāda pamatotas bailes no vajāšanas vai smaga kaitējuma. Katru lietu vērtē individuāli, ņemot vērā visus konkrētās personas apstākļus un situāciju izcelsmes valstī.

Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu PMLP arī turpmāk pieņems, izvērtējot katra pieteikuma pamatojumu kopumā.