Politologi: Kulberga mazākumvaldība šobrīd ir vadošais valdības scenārijs

Apvienotā saraksta (AS) premjera amata kandidāta Andra Kulberga vadīta mazākumvaldība šobrīd ir ticams un, pēc dažu ekspertu vērtējuma, pat vadošais nākamās valdības veidošanas scenārijs. Tā LETA raidierakstā «Kas tas vispār bija?!» pauda sabiedriskās politikas centra «Providus» direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Liepiņa uzsvēra, ka pārējie politiskie spēki vēl nav pilnībā apzinājušies, cik būtiski vēlēšanu rezultāti mainījuši valdības veidošanas iespējas. AS uzsvērtajā vēlmē vispirms vienoties par darbiem un tikai pēc tam par amatiem viņa saskata iespēju veidot Ministru kabinetu tikai ar apvienības ministriem. Šādai valdībai vispirms būtu jāiegūst Saeimas vairākuma atbalsts apstiprināšanai, bet turpmākā sadarbība ar citām partijām varētu balstīties atsevišķās vienošanās par budžetu, reformām un citiem būtiskiem jautājumiem.

«Es domāju, ka tas ir vadošais scenārijs, šobrīd skatoties, kā situācija attīstās,» sacīja Liepiņa. Viņa skaidroja, ka tradicionālie koalīcijas varianti AS rada sarežģījumus: ar Nacionālo apvienību (NA) kopā būtu 51 balss, un NA saglabātu izšķirošu ietekmi. Arī Jaunās Vienotības (JV) pievienošanās situāciju būtiski nemainītu, jo bez NA balsīm AS un JV vairākumu nenodrošinātu. Četru spēku koalīcija, viņas ieskatā, riskētu atgriezties pie savstarpējiem strīdiem un ministriju sadales bez kopīgas atbildības.

Rozenvalds piekrita, ka mazākumvaldība ļautu AS izvairīties no grūtībām sarunās ar NA un JV, tostarp strīdiem par amatiem un atšķirīgām prioritātēm. Kā iespējamu konflikta punktu viņš minēja darbaspēka piesaisti, kur NA nostāja migrācijas ierobežošanā varētu nonākt pretrunā ar uzņēmēju vajadzībām un AS ekonomiskajām iecerēm. Vienlaikus politologs uzsvēra, ka šādam modelim vajadzīga skaidra programma un aktīva saruna ar sabiedrību, nevis vispārīgi solījumi.

Mazākumvaldības gadījumā sadarbība ar citām partijām neaprobežotos ar atbalstu atsevišķos balsojumos. Liepiņa norādīja, ka iespējamas vienošanās par budžetu un reformām, kā arī sadarbība Saeimas komisiju vadībā, prezidijā un parlamentāro sekretāru amatos. Ja valdība piedāvātu reformas, kas sakrīt ar citu partiju programmām, šīm partijām būtu jāpaskaidro vēlētājiem, kādēļ tās atsakās atbalstīt.

Rozenvalds pieļāva, ka nākamajā Saeimā atkarībā no jautājuma veidosies mainīgas partiju savienības — piemēram, JV un «Progresīvie» vienos jautājumos, NA un «Latvija pirmajā vietā» citos. Liepiņa papildus uzsvēra, ka, lielai ietekmei koncentrējoties viena spēka rokās, pieaug uzraugošo institūciju nozīme, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēle. Galīgā izvēle starp koalīciju un mazākumvaldību, viņas vērtējumā, pašlaik ir AS rokās.