Reuters: Tesla spieda Nīderlandes regulatoru mazināt FSD pārbaudes apjomu un izmaksas

ASV autoražotājs Tesla mēnešiem spieda Nīderlandes transportlīdzekļu drošības iestādi RDW samazināt «Full Self-Driving (Supervised)» sistēmas pārbaudes intensitāti un izmaksas, liecina Reuters izmeklēšana, kas balstīta uz simtiem lappušu e-pastu ar regulatoriem septiņās Eiropas valstīs. RDW vēlāk sistēmu apstiprināja, un šis novērtējums kļuvis par pamatu Tesla centieniem iegūt ES mēroga atļauju; līdz šim sistēma atļauta jau astoņās ES valstīs, bet bloka balsojums varētu notikt ne ātrāk kā decembrī.

Korespondencē, ko Reuters ieguva ar informācijas brīvības pieprasījumiem, Tesla 2024. gada novembrī uzsvēra, ka testu sākums līdz mēneša beigām esot «kritiski svarīgs vadībai», un ka vadība «mērīšot RDW labo gribu» pēc šā termiņa. 2025. gada aprīlī Tesla apstrīdēja RDW rēķinu aptuveni 365 000 eiro apmērā par piecu mēnešu darbu, nosaucot to par «ārkārtīgi augstām izmaksām» un aizturot maksājumu, līdz saņemtu stundu griezumā katra darbinieka uzskaiti. Nedēļu vēlāk RDW darbinieks aicināja Tesla ieteikt, kā «pielāgot vai samazināt nepieciešamo pūļu apjomu turpmāk».

Dokumenti rāda arī citus RDW piekāpumus: daļu testu piedāvāts uzraudzīt attālināti, nevis ar inspektora klātbūtni; diskusijā par bezvadu programmatūras atjauninājumiem (OTA) regulators rakstījis, ka nevēlas «iet pārāk dziļi tehniskajās detaļās» un neapšauba OTA kvalitāti; Tesla pieprasījusi iepriekš zināt precīzus testu plānus un drošības vadītāju vārdus — RDW tam piekritusi, uzsverot «kopīgus mērķus». RDW Reuters norādīja, ka sadarbība ar ražotājiem ir rutīna un neapdraud novērtējuma neatkarību un rūpīgumu; Tesla uz detalizētiem jautājumiem neatbildēja.

Paralēli Tesla regulatoriem un publiski izplatījusi pašu drošības pētījumus, apgalvojot, ka FSD varētu novērst ceļu satiksmes nāves gadījumus Eiropā. Septiņi satiksmes drošības pētnieki, kas Reuters uzdevumā izvērtēja metodiku, secināja, ka Eiropas paraugs FSD nobraukumam esot pārāk mazs, lai salīdzinātu ar simtiem miljonu kilometru manuālas braukšanas, un ka uzņēmums mērot «aizvietotājus» — piemēram, signālu, bremzēšanu un pagriezienus —, nevis avārijas. Tesla arī izmantojusi pašu profesionālos testētājus, nevis parasto īpašnieku datus; pētījuma sīkdrukā norādīts, ka salīdzinājumus nevar lasīt kā cēloņsakarības.

Kad Francijas transporta ministrs Filips Tabaro jūlijā paziņoja, ka Francija nevar atbalstīt ES mēroga FSD paplašināšanu drošības dēļ, Tesla vadītājs Īlons Masks X rakstīja, ka kavēšanās «izmaksās dzīvības». Pēc tam Tabaro konts saņēma agresīvus ziņojumus no atbalstītājiem; Masks iepriekš akcionāru sapulcē aicinājis klientus spiest regulatorus. Norvēģijas ceļu administrācijas inženieris Steins-Helge Mundals Reuters teica: sistēmas neapstiprina popularitātes dēļ un neatmet strīdu dēļ. Nesen Tabaro signalizējis par konstruktīvām sarunām ar Masku, kas varētu ļaut Francijai atbalstīt apstiprinājumu.

FSD (Supervised) nav pilnībā autonoma braukšana — vadītājam jābūt gatavam iejaukties. ES balsojumam nepieciešams atbalsts no pietiekama skaita dalībvalstu, kas pārstāv 65 % iedzīvotāju. Vācija, Itālija un Spānija vēl nav pievienojušās; Zviedrija vēlas noraidījumu, ja Tesla neatceļ iespēju iestatīt ātrumu virs limita. Eksperti, kas Reuters pārskatīja e-pastus, uzdeva jautājumu, vai ražotājs nav ieguvis pārmērīgu ietekmi pār paša sistēmas drošības pārbaudi.