Rīgas siltums prognozē, ka apkures tarifs šosezon nepieaugs vairāk par 30 %

AS "Rīgas siltums" 14. oktobrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē paziņoja, ka energoresursu cenu kāpuma dēļ siltumenerģijas tarifs galvaspilsētā šajā apkures sezonā var būt jāpaaugstina. Uzņēmums gan prognozē, ka pieaugums nepārsniegs 20–30 %. Komisija sēdi sasauca saistībā ar Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par Rīgas centralizētās siltumapgādes izmaksām un to, vai tarifs ir ekonomiski pamatots.

Jautājums ir būtisks lielai daļai rīdzinieku, jo "Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem pilsētā. Pašlaik spēkā esošais tarifs no 1. oktobra ir 80,96 eiro par megavatstundu bez PVN, nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tas bija 83,01 eiro. Ekonomikas ministrija septembra beigās norādīja, ka uzņēmums no 1. decembra paredz tarifa kāpumu līdz 97,15–105,25 eiro par megavatstundu.

Kā galvenos iemeslus ministrija minēja kurināmā sadārdzināšanos: dabasgāzes cena biržā kopš februāra pieaugusi 2,3 reizes, bet šķeldas piegāžu cena gada laikā kāpusi par 39–43 %. Precīzāku tarifa izmaiņu novērtējumu tuvākajos mēnešos plāno sniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Uzņēmums komisijai skaidroja, ka cenu kāpums tarifā nonāk divos veidos. Aptuveni 31 % siltumenerģijas "Rīgas siltums" saražo pats, bet 69 % iepērk no citiem ražotājiem, tāpēc tarifu ietekmē gan paša kurināmā izmaksas, gan iepirktā siltuma cena. Sadārdzinājumu esot izdevies daļēji mazināt ar laikus veiktiem dabasgāzes iepirkumiem, biokurināmo un elastīgāku darbību siltumenerģijas tirgū. Ilgākā laikā uzņēmums plāno ieguldīt biomasas, elektrifikācijas un siltuma akumulācijas projektos, lai mazinātu atkarību no dabasgāzes.

Par gatavību sezonai uzņēmums ziņoja, ka sistēmā ir 847 kilometri siltumtīklu un 44 siltumavoti ar kopējo jaudu gandrīz 795 megavati. Septembra beigās ēku siltummezglu gatavība pārsniedza 94 %.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis 24. septembrī ar uzņēmuma vadību pārrunāja vairākus risinājumus, kas nerada papildu slogu valsts budžetam. Starp tiem ir papildu bezmaksas CO₂ kvotas termoelektrocentrālēm, plašāka "Latvenergo" atlikumsiltuma izmantošana, daļa siltuma par pazeminātu tarifu, Rīgas pašvaldības dividenžu daļas novirzīšana mājsaimniecību atbalstam un ēku temperatūras grafiku pārskatīšana.

"Rīgas siltums" kapitālā 49 % pieder Rīgas domei, 48,99 % valstij un 2 % SIA "Enerģijas risinājumi. RIX". Koncerna apgrozījums finanšu gadā līdz 2025. gada 30. septembrim bija 239,625 miljoni eiro, bet peļņa – 19,888 miljoni eiro. Kad tiks lemts par jauno tarifu un cik liels tas būs, pagaidām nav noteikts.