Rodailenda kļūst par pirmo ASV štatu, kas iesūdz Meta par krāpniecisku reklāmu

ASV Rodailendas štata ģenerālprokurors Pīters Neronja ceturtdien, 22. oktobrī, Providensas apgabala augstākajā tiesā iesniedza prasību pret Meta. Štats apgalvo, ka Facebook un Instagram īpašniece nav pietiekami ierobežojusi krāpniecisku reklāmu savās platformās, lai gan publiski apgalvo pretējo. Pēc prokuratūras teiktā, Rodailenda ir pirmais ASV štats, kas Meta iesūdzējis tieši par šādu rīcību.

Prasības pamatā ir štata likums par maldinošu komercpraksi. Prokuratūra apgalvo, ka Meta ne tikai rādījusi, bet arī palīdzējusi veidot un optimizēt reklāmas, kas piedāvāja viltus investīcijas, uzdošanos par citām personām, neīstus veselības apdrošināšanas un sociālo pabalstu piedāvājumus, kā arī neefektīvus vai bīstamus uztura bagātinātājus. Pēc štata domām, uzņēmums ar lietotāju datiem palīdzējis reklāmdevējiem sasniegt tos cilvēkus, kuri visvieglāk notic krāpniekiem, īpaši vecāka gadagājuma iedzīvotājus.

Štats lūdz tiesu atzīt, ka likums ir pārkāpts, aizliegt šādu praksi, piedzīt soda naudu par katru pārkāpumu un atlīdzināt zaudējumus cietušajiem Rodailendas iedzīvotājiem. Tas arī prasa, lai Meta atdod ar šo darbību gūto peļņu un lai tiesa ieceltu neatkarīgu uzraugu, kas pārbaudītu, kā uzņēmums pilda tiesas lēmumu.

Meta pārstāvis paziņojis, ka uzņēmums pēdējā gada laikā izņēmis vairāk nekā 159 miljonus krāpniecisku reklāmu un ieviesis jaunus rīkus lietotāju aizsardzībai. Meta prasību nodēvējusi par nepamatotu un sola ar to cīnīties. Uzņēmums arī pārmet ģenerālprokuroram, ka viņš atteicies no sarunām un tā vietā nolīdzis privātu advokātu biroju no cita štata.

Prasībā atsauce ir uz aģentūras Reuters 2025. gada izmeklēšanu. Pēc tās datiem, reklāmas, kas saistītas ar krāpšanu vai aizliegtām precēm, varētu veidot ap desmito daļu Meta gada reklāmas ieņēmumu, aptuveni 16 miljardus dolāru. Prasībā arī apgalvots, ka Meta lietotājiem ik dienu rādījusi aptuveni 15 miljardus reklāmu ar skaidrām krāpšanas pazīmēm. Tie ir prasības apgalvojumi, ko tiesa vēl nav vērtējusi.

Meta šajā jautājumā jau iepriekš saskārusies ar tiesvedību. Līdzīgu prasību pret uzņēmumu šogad iesniedza Kalifornijas Santaklaras apgabals. Jaunā prasība iesniegta dienu pēc tam, kad Ņūmeksikas tiesa lika Meta samaksāt 25 miljardus dolāru lietā par lietotāju maldināšanu saistībā ar privātumu. Tiesai tagad būs jāizvērtē, vai štata apgalvojumi ir pamatoti.