Saeima ievieš ieguldījumu kontu kriptoaktīviem un 10 % deklarēšanu

Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma steidzamus grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paplašina ieguldījumu konta režīmu arī uz kriptoaktīviem un ievieš vienreizēju deklarēšanas iespēju. Nodoklis būs jāmaksā brīdī, kad no konta izņemtā summa pārsniegs tajā ieguldīto, nevis par katru atsevišķu darījumu.

Ieguldījumu konta pakalpojumus varēs piedāvāt Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna iepriekš norādīja, ka finanšu tirgus attīstās strauji, tādēļ nodokļu regulējumam jāpielāgojas jauniem ieguldījumu veidiem un jāļauj iedzīvotājiem sakārtot ar kriptoaktīviem saistītās saistības.

Grozījumi ļauj deklarēt kriptoaktīvus, kas 2026. gada 31. decembrī atradīsies ES licencētu pakalpojumu sniedzēju kontos vai personas kontrolētās kriptoadresēs. Deklarētajiem aktīviem piemēros 10 % nodokļa likmi no to tirgus vērtības tajā datumā. Deklarētā vērtība turpmāk tiks uzskatīta par iegādes vērtību nodokļu aprēķinam, un persona attiecībā uz šiem aktīviem tiks uzskatīta par izpildījušu ienākumu deklarēšanas un nodokļu samaksas prasības līdz 2026. gada beigām.

Deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā varēs iesniegt no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam, ar vienu precizējumu līdz 30. jūnijam. Aprēķinātais nodoklis jāmaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2027. gada 23. jūlijam. Mehānisms nebūs pieejams personām, pret kurām jau uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits, kontrole vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem. Ministru kabinetam līdz 2026. gada 30. decembrim jāizdod noteikumi pakalpojumu sniedzējiem.

Papildus likuma grozījumiem premjerministra padomnieks stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzis Dejus fintech konferencē UN:BLOCK Rīgā aģentūrai CoinDesk teica, ka iedzīvotāji personīgos nodokļus ar kriptovalūtu, viņaprāt, varētu maksāt jau nākamajā gadā. Viņš norādīja, ka Finanšu ministrija plānam piekritusi, taču vēl notiek tehniskais darbs ar maksājumu sniedzēju. CoinDesk atzīmēja, ka ministrija uz pieprasījumu komentāru līdz publikācijas brīdim nebija sniegusi.

Dejus uzsvēra, ka Latvija vēlas piesaistīt kripto uzņēmumus un investorus arī ārpus licencēšanas un atbalsta aktīvu tokenizāciju. Viņš nenosauca konkrētu maksājumu sniedzēju un nenorādīja, kuras kriptovalūtas būtu derīgas nodokļu maksāšanai. Termiņš var būt atkarīgs arī no nākamās valdības sastāva pēc 3. oktobra Saeimas vēlēšanām.