Saeima nosaka: krīzē mobilie operatori ļaus klientiem izmantot konkurentu tīklus

Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma steidzamus grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas Latvijā ievieš nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijām. Ja kāda mobilo sakaru operatora tīkls ilgstoši nedarbosies, tā klienti varēs pieslēgties cita operatora tīklam. Pienākums to nodrošināt operatoriem stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

Izmaiņām ir praktiska nozīme ikvienam tālruņa lietotājam. Latvijā darbojas trīs mobilo sakaru operatori: LMT, Tele2 un Bite Latvija. 2024. gada beigās to daļa aktīvajās SIM kartēs bija attiecīgi 38,2 %, 37,6 % un 24,2 %. Satiksmes ministrija norādījusi, ka viena tīkla darbības pārtraukums var atstāt bez sakariem ievērojamu daļu iedzīvotāju tieši brīdī, kad jāsauc palīdzība, jāsazinās ar tuviniekiem vai jāsaņem oficiāla informācija.

Kā sistēma darbosies? Viesabonēšanu neieslēgs automātiski katra traucējuma gadījumā. To aktivizēs pēc krīzes vadības institūcijas lēmuma, Saeimas komisijā skaidrojuši ministrijas pārstāvji. Tad tālrunis pats pieslēgsies tam tīklam, kuram konkrētajā vietā ir pārklājums, un lietotājs varēs izmantot balss zvanus un īsziņas. Ieslēgta viesabonēšana darbosies visā valsts teritorijā, jo to tehniski nav iespējams aprobežot ar vienu reģionu. Tam gan jābūt funkcionējošām cietušā operatora centrālajām sistēmām un savienojumam starp abiem operatoriem.

Ministrija uzsvērusi, ka pienākums ir apzināti ierobežots ar krīzēm. Ja klienti varētu jebkurā brīdī izmantot konkurenta tīklu, operatoriem varētu mazināties vēlme ieguldīt savu tīklu attīstībā un noturībā, un ilgtermiņā tas var nozīmēt mazāk infrastruktūras retāk apdzīvotos reģionos, kur tā krīzē ir īpaši vajadzīga.

Lai sistēma darbotos, operatoriem būs jāveic vienreizēji sagatavošanās darbi. Tie ietver viesabonēšanas funkciju integrāciju balss tehnoloģijās, starpsavienojuma kanālu izveidi starp operatoriem, jaunu partneru kontu un norēķinu sistēmu pielāgošanu, aktīvo SIM karšu atjaunināšanu un savstarpējus testus. Ministrija lēš, ka tam vajag vismaz sešus mēnešus.

Grozījumi tapa pēc šī gada augusta postošās vētras, kas daudzviet pārrāva ne tikai elektroapgādi, bet arī sakarus, un iedzīvotāji nevarēja sazvanīt ne tuviniekus, ne ārkārtas dienestus. Pēc tam Satiksmes ministrijai uzdeva izstrādāt sakaru nozares noturības plānu, un iespēja krīzē izmantot citu operatoru tīklus ir viena no tā daļām. Likumprojektam bija noteikta steidzamība, tāpēc to izskatīja divos lasījumos. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to galīgajam lasījumam atbalstīja 21. oktobrī, un tās vadītājs Arvils Ašeradens uzsvēris, ka cilvēkiem krīzē jāspēj izsaukt palīdzību un saņemt svarīgu informāciju arī tad, ja viņu operatora tīkls nedarbojas.