Siliņa: "Jaunā Vienotība" pēc vājā rezultāta Saeimas vēlēšanās ārkārtas kongresā pārvēlēs vadību

Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" līdere Evika Siliņa paziņojusi, ka pēc 15. Saeimas vēlēšanās iegūtajiem septiņiem mandātiem ārkārtas kongresā tiks pārvēlēta partijas valde.

Elīna Kalniņa 8. oktobris 2026, 05:57 · 1 min lasīšanai

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) ir neapmierināta ar 15. Saeimas vēlēšanu iznākumu un ārkārtas kongresā pārvēlēs savu vadību. To trešdienas, 7. oktobra, rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja JV valdes priekšsēdētāja Evika Siliņa.

Pēc Siliņas teiktā, atbildība par rezultātu gulstas uz visu "Vienotības" valdi, jo tā strādājot kā komanda. Politiķe atzina, ka līdzšinējais darba formāts vairs neuzrunā ne partijas biedrus, ne vēlētājus, un neizslēdza arī savu daļu vainas. Pati Siliņa ir ievēlēta jaunajā Saeimā.

Siliņa skaidroja arī pārvēlēšanas kārtību. Vispirms jauna valde tiks ievēlēta partijā "Vienotība", kuras valdē ir arī viņa, un pēc tam apvienībā ietilpstošās partijas ievēlēs "Jaunās Vienotības" valdi. Kongresa datums publiski vēl nav paziņots.

Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajos rezultātos JV saņēmusi 6,36% balsu jeb nedaudz vairāk nekā 51 tūkstoti balsu, kas apvienībai nodrošina septiņas deputātu vietas. Sabiedriskais medijs norāda, ka tik maza pārstāvniecība parlamentā šim politiskajam spēkam vēl nav bijusi. Neilgi pirms vēlēšanām krita Siliņas vadītā valdība.

Rezultāts ir krass kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām. 2022. gadā 14. Saeimas vēlēšanās JV uzvarēja un ieguva 26 mandātus, bet četrus gadus agrāk, 13. Saeimas vēlēšanās, tā ar astoņām vietām knapi pārvarēja piecu procentu barjeru, taču tomēr spēja izveidot valdību. Sabiedriskais medijs atgādina, ka "Vienotība" un vēlāk JV pēdējos 17 gadus bijusi viena no galvenajām varas partijām.

Vēlēšanās ar 41 mandātu pārliecinoši uzvarēja "Apvienotais saraksts". Tam seko "Latvija pirmajā vietā" ar 17 vietām, "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" ar 15, Nacionālā apvienība un "Progresīvie" ar 10 vietām katrs, kā arī JV. Piecu procentu barjeru nepārvarēja Zaļo un Zemnieku savienība, kas līdz šim bija koalīcijas partnere.

Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās bija zemākā kopš neatkarības atjaunošanas: balsoja aptuveni 51,8% balsstiesīgo. Vienlaikus turpinās jaunās valdības veidošana, savukārt JV vadības maiņa gaidāma pēc ārkārtas kongresa sasaukšanas.