Skotijā termālie droni joprojām meklē slēptos ugunsgrēka perēkļus Cairngorms nacionālajā parkā

Skotijas Cairngorms nacionālajā parkā termālie droni joprojām meklē slēptus ugunsgrēka perēkļus zem zemes, lai gan virszemes liesmas jau sen nodzēstas. BBC tehnoloģiju reportāža, kas publicēta oktobra vidū, dokumentē rīta reidus, kuros pilots Pīts Šorts ar termālo kameru skenē mežu un ziņo, ka pēdējā lidojumā atrasti astoņi karstuma punkti.

Kā norāda Cairngorms nacionālā parka administrācija, jūlijā ugunsgrēks aptvēra aptuveni 3300 hektārus jeb 33 kvadrātkilometrus. Dramatiskās liesmas ir pazudušas, taču siltums zem augsnes slāņa var saglabāties mēnešiem. Šorts stāsta, ka bez termālās tehnoloģijas šādi perēkļi praktiski nebūtu saskatāmi – no virspuses zemes izskatās gandrīz nemainīga, līdz tiek noņemta plāna augsnes kārta un parādās dūmi.

Ugunsgrēka kulminācijā piecas pieredzējušu dronu pilotu komandas sniedza gaisa informāciju dienestiem, kas dzēsa uguni, tostarp apstākļos ar vairākām liesmu sienām, helikopteriem un tehniku. Tagad uzdevums ir cits: katru atrastu karstuma punktu nodot zemes apsaimniekotājam, lai brigādes izraktu augsni un aplaistītu to ar ūdeni.

RSPB Abernethy vecākais teritorijas vadītājs Bens Džounss uzsver, ka resursi ir ierobežoti un bez precīzām koordinātēm brigādes nevarētu efektīvi aptvert visu skarto zonu. Viņš brīdina, ka katrs atlikušais perēklis spēj atjaunot lielāku ugunsgrēku, tāpēc tos nevar atstāt bez uzmanības arī vēsākā un mitrākā rudenī.

Forestry and Land Scotland apstiprina, ka termālie droni Glenmore meža parkā tika izmantoti arī ugunsgrēka aktīvajā fāzē: ikdienas lidojumos kartēja siltuma parakstus gar ugunsgrēka joslām un nodeva datus Skotijas ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai mērķētu helikopteru ūdens bombardēšanu un zemes darbus. Nedēļu pēc ugunsgrēka sākuma drons reģistrējis zemes temperatūru līdz 401 °C.

Parka dabas aizsardzības vadītāja Sāra Henshola skaidro, ka ekologisko seku pilns vērtējums vēl nav iespējams – daļa atjaunosies ātri, citas prasīs gadu desmitus. Paralēli dzēšanai droni tiek programmēti lidot pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem mēnesi pēc mēneša, lai vizuāli dokumentētu ainavas atveseļošanos un nākotnē ātrāk pamanītu jaunus aizdegšanās riskus.

Apmeklētājiem iestādes atgādina ievērot aizlieguma zīmes un nelidot ar privātiem droniem vietās, kur turpinās termālie monitorēšanas lidojumi. Tikmēr mežā jau redzami zaļi dzinumi un sēnes uz apdegušās zemes, bet zem kājām uguns dažviet joprojām «cep».