Tiesa Krapsim radaru iepirkuma lietā piespriež 11 700 eiro naudas sodu
Rīgas pilsētas tiesa bijušo Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi un policijas amatpersonu Andri Locu atzinusi par vainīgiem 2018. gada video radaru iepirkuma lietā. Abi sola spriedumu pārsūdzēt.
Rīgas pilsētas tiesa trešdien, 21. oktobrī, atzina bijušo Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un neizpaužamu ziņu izpaušanā lietā par 2018. gada video radaru iepirkumu. Par vainīgu atzīts arī bijušais policijas darbinieks Andris Locs, kuram bija celta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.
Krapsim tiesa piesprieda 11 700 eiro naudas sodu, bet Locam 4680 eiro. Sodi ir nedaudz mazāki, nekā lūdza prokuratūra: prokurore Agnese Indriksone tiesā prasīja Krapsim 19 500 eiro, bet Locam nedaudz vairāk par 5000 eiro. Spriedums vēl nav stājies spēkā, jo abi apsūdzētie vainu neatzīst un sola to pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Lieta ir svarīga, jo tā skar to, kā valsts iestādes rīkojas ar iepirkumiem. Apsūdzībā teikts, ka Valsts policija 2018. gadā noslēdza līgumu par video radaru iegādi ar uzņēmumu „RECK” uz piegādātājam izdevīgiem nosacījumiem. Policijas priekšniekam iesniegtā tehniskā specifikācija jau no paša sākuma esot pilnībā atbildusi tikai viena uzņēmuma radariem, tāpēc citiem pretendentiem nebija iespējas brīvi konkurēt. Krapsim pārmests arī tas, ka viņš pirms konkursa izsludināšanas pretendentam izpaudis informāciju, kas nebija izpaužama.
Valsts policija šajā lietā atzīta par cietušo, jo notikušais kaitējis iestādes reputācijai un pārkāpis publisko iepirkumu kārtību. Prokurore pēc sprieduma pauda gandarījumu un norādīja, ka tas varētu kalpot par brīdinājumu citām amatpersonām, kas iepirkumos rīkojas prettiesiski.
Krapsis jau iepriekš apgalvoja, ka dienestā nav pārkāpis likumu. Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka policija iegādājās labāko pieejamo aprīkojumu, jo iepirktie rokas lāzerradari „Tru Cam II” tolaik esot bijuši vienīgie, kam Latvijā bija izsniegts tipa apstiprinājums. Pēc viņa teiktā, pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā viņa argumentus.
Kriminālprocesa laikā abiem bija noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedza ieņemt konkrētus amatus policijā. Locam tas atcelts, bet Krapsim ne. Krapsis policijā nostrādāja 30 gadus un 2021. gada vasarā devās izdienas pensijā.
Ar šo spriedumu Krapša tiesvedības nebeidzas. Viņam un vēl citām policijas amatpersonām celtas apsūdzības arī citā lietā par iespējamām nelikumībām 2018. gada policijas formastērpu iepirkumā.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Seko mūsu jaunākajām ziņām Facebook Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.