Valdība atliek lēmumu par bāriņtiesu nākotni, modeļus vērtēs līdz 1. martam

Valdība otrdien, 27. oktobrī, pieņēma zināšanai Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo stāvokli un iespējamiem jauniem modeļiem. Galīgais lēmums par to, kā sistēma, tostarp bāriņtiesas, mainīsies, vēl nav pieņemts. LM un Tieslietu ministrijai visi ziņojumā aprakstītie varianti jāizstrādā sīkāk līdz 2027. gada 1. martam.

Jautājums skar daudzas ģimenes, jo bāriņtiesas pieņem lēmumus, kas var ierobežot vecāku tiesības un ietekmēt bērna dzīvi. Latvijā ir 42 pašvaldības un tikpat bāriņtiesu. Tiesībsardze Karina Palkova ir secinājusi, ka tām nav vienotas pieejas līdzīgās situācijās, un tāpēc reizēm vērojama nevienlīdzība un pat diskriminācijas pazīmes.

Uz galda ir vismaz trīs varianti. Tiesībsardze piedāvājusi divus modeļus, kuros bāriņtiesas kā iestāde vairs nepastāvētu. Viņas ieskatā ar bērnu tiesību jautājumiem varētu tikt galā sociālais dienests, Bērnu aizsardzības centrs un tiesas. LM izstrādājusi trešo modeli, kurā bāriņtiesas saglabātos, taču daļu funkciju tām atņemtu.

Ministrija uzsver, ka problēmas nevar atrisināt, tikai mainot bāriņtiesu statusu vai pārdalot atsevišķas funkcijas. Pēc LM analīzes, pārmaiņu pamatā jābūt preventīvam darbam un pietiekamam atbalstam ģimenēm, vienādai profesionālajai praksei un skaidri noteiktai iestāžu atbildībai.

Ziņojumā rosināts lēmumus, kas būtiski ierobežo bērna vai vecāku tiesības uz ģimenes dzīvi, nodot tiesām. Ja bērnam draud akūtas briesmas, joprojām būtu iespējams nekavējoties nodrošināt viņa drošību, taču ar ātru un neatkarīgu tiesas kontroli. Mainītos arī pieeja ārpusģimenes aprūpei: ja vecāki piekrīt, bērnam vajadzīgo aprūpi varētu sniegt kā pakalpojumu, neatņemot vecākiem aizgādības tiesības. Piespiedu iejaukšanās gadījumos lēmumu pieņemtu tiesa.

Tiesībsardze LSM pauda, ka nevēlas, lai iesaistītās puses pievērstos tikai LM modelim, kurā bāriņtiesas paliek. Viņasprāt, tas var būt starpposms, bet ne gala risinājums. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) teica, ka modeli nav iespējams nomainīt strauji, tāpēc vajadzīgs laiks, taču virziens uz institucionālā modeļa maiņu esot skaidrs.

Līdz 1. martam modeļus salīdzinās pēc vienotiem kritērijiem, ņemot vērā iesaistīto iestāžu un sadarbības partneru viedokļus. Rezultātus izmantos, lai izvēlētos galīgo risinājumu un aprēķinātu, cik cilvēku, naudas un kādus normatīvo aktu grozījumus tas prasīs.